Premjers atskaitās par valdības paveikto gada laikā

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību uzsvērta Latvijas neiekļaušanu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" un kredītreitinga paaugstināšanu.

Otrdien valdība uzklausīja Kariņa sagatavoto ziņojumu par valdības paveikto kopš 2019.gada 15.septembra. Ar minēto ziņojumu Saeimu plānots iepazīstināt 12.martā.

Ziņojumā ir apkopoti būtiskākie un nozarēs aktuālākie paveiktie uzdevumi, kas īstenoti pēdējo mēnešu laikā finanšu sektora sakārtošanā, tiesiskuma stiprināšanā un administratīvi teritoriālās un izglītības reformas īstenošanā, kā arī veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā.

Ziņojumā norādīts, ka gadu pēc Ministru prezidenta izvirzītās kopējās valdības prioritātes finanšu sektora sakārtošanā, tostarp ņemot vērā "Moneyval" rekomendācijas, ir saņemts paveiktā starptautisks novērtējums, proti, "Moneyval" un FATF ir atzinusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un tāpēc tā netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Tāpat valdības darba pozitīvs starptautisks novērtējums atspoguļojas kredītreitingu aģentūras "S&P Global Ratings" lēmumā paaugstināt Latvijas kredītreitingu no "A" līmeņa līdz "A+", saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu. "S&P Global Ratings" ir secinājusi, ka valdība nodrošina plašu politiku kontinuitāti un fiskālo disciplīnu, uzsākot nepieciešamās reformas izglītības un veselības aprūpes jomās.

Premjera ziņojumā arī norādīts, ka Saeimā turpinoties darbam pie administratīvi teritoriālās reformas, valdība īsteno uzlabojumus izglītības un veselības aprūpes jomās - attiecīgi skolu tīkla pārskatīšanu, jauna mācību satura ieviešanu pamatizglītības un vidusskolas posmā, augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu un slimnīcu līmeņu revīziju, jaunu mediķa atalgojuma modeli.

Pabeigts arī darbs pie "Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam" (NAP2027) izstrādes. "NAP2027, kas tiks virzīts apstiprināšanai Saeimā, ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par apkārtējo vidi, tostarp klimatu Latvijā. "Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības (ES) un visas pasaules izaicinājumiem, ko uzlūkojam kā iespēju kvalitatīvi pārveidot mūsu tautsaimniecību - tas atspoguļojas arī valdības apstiprinātajā Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Latvijas stratēģijā klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam," pausts ziņojumā.

Tāpat minēta demogrāfija, kas tiek dēvēta kā viena no valdības prioritātēm, meklējot labākos risinājumus atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem. 2020.gada valsts budžetā dažādu demogrāfijas pasākumu īstenošanai ir paredzēti 177,4 miljoni eiro. Iecerēts, ka no šā gada 1.jūlija valsts garantiju programmas "Altum" esošajā platformā sāks darboties īpaša atbalsta programma mājokļu pieejamības nodrošināšanai ģimenēm ar bērniem.

Kā viena no valdības prioritātēm saglabājas arī nacionālā drošība. "Valdība ir apstiprinājusi plānus pretterorisma pasākumiem un valsts ārējās robežas aizsardzībai. Notiek darbs pie Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa ieviešanas, kas uzlabos cīņu ar organizēto noziedzību. Valsts aizsardzības jomā noris visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas pakāpeniska ieviešana, piemēram, 2019./2020.mācību gadā ir uzsākta Valsts aizsardzības mācības pasniegšana, to apgūst 54 skolās," teikts ziņojumā.

Tāpat turpinās darbs pie Nacionālo bruņoto spēku sauszemes spēku mehanizācijas un zemessardzes attīstības, pilnveidojot apmācību procesu un uzlabojot materiāltehnisko nodrošinājumu.

2020.gada 31.janvārī ir notikusi sakārtota Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, kas nodrošina pašlaik Apvienotajā Karalistē dzīvojošo Latvijas pilsoņu tiesības. Ziņojumā teikts, ka patlaban notiek gatavošanās breksita sarunām par nākotnes attiecībām sākot no 2021.gada.

"Gatavojoties šīm sarunām, valdībā ir apstiprināta nacionālā pozīcija "Latvijas intereses ES mandātā sarunām ar Apvienoto Karalisti par nākotnes attiecībām". Vēlamies maksimāli ciešas nākotnes attiecības ar Lielbritāniju. Latvijas prioritātes ir iedzīvotāju tiesību nodrošināšana, ciešas ekonomiskās saites, kā arī sadarbība ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā," uzsvērts ziņojumā.

Tāpat visos līmeņos Latvija turpina aizstāvēt Latvijas intereses sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.gadam. Latvijas svarīgākās prioritātēs paliek nemainīgas - Kohēzijas politika, lauksaimniecības tiešmaksājumi un lauku attīstība, kā arī Eiropas savienojamības instrumenta atbalsts "Rail Baltica" projektam.

"Turpinot darbu pie jau iesāktajiem uzlabojumiem jomās, kas visvairāk ietekmē mūsu iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti, par šā gada valdības virsmērķi izvirzīta taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana valstī. Īsāki tiesvedības procesi, daudz straujāka korupcijas un ēnu ekonomikas izskaušana, taisnīgāka nodokļu sistēma - galvenie valdības darba virzieni, lai to īstenotu dzīvē un veidotu Latviju par stipru, pārtikušu Ziemeļvalsti, kur cilvēki ir droši par nākotni un lepni par savu zemi," uzsvērts ziņojumā.

Saeima Kariņa veidoto valdību apstiprināja 2019.gada 23.janvārī.

Valdībā darbojas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Sākot darbu, par Kariņa valdības galvenajām darba prioritātēm tika nosaukta finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apmēra paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.