Deputāti steigā cenšas ieviest jaunu kārtību, lai pārdalītu atkritumu tirgu no jauna

Vasarā Konkurences padome apturēja Tīrīgas monopolu, kas bija iecerēts uz 20 gadiem. Pēc tam nespēja laikus nodrošināt kārtību bija par pamatu Rīgas domes atlaišanas procesam. Tagad ir noslēdzies RD iepirkums par atkritumu izvešanu, kas daudz maz atbilst konkurences prasībām. Pašvaldība nu slēdz līgumus uz 7 gadiem. Pilsēta ir sadalīta četrās zonās, kurās saimniekos četri uzņēmumi. Tomēr stāsts vēl nav galā. Saeimā deputāti no JKP un Vienotības rosina vēlreiz mainīt Rīgas atkritumu saimniecības regulējumu. Nākamnedēļ iecerēts pieņemt likumu, kas atceltu Rīgas sadalīšanu zonās un ieviestu brīvāku konkurenci. Tā būtu revolūcija nozarē, kam nav gatava ne Rīgas pašvaldība, ne Vides ministrija. Tas anulētu konkursa rezultātus, dotu tiesības firmām iesūdzēt valsti. Iedzīvotāju cerības uz cenas samazināšanos iedzīvotājiem ir niecīgas, ziņo raidījums "Nekā personīga".

Šonedēļ bez strīdiem un sūdzībām ir noslēdzies Rīgas domes konkurss par atkritumu apsaimniekošanu nākamajiem 7 gadiem. Tomēr var izrādīties, ka šī nav pēdējā ietekmes pārdale netīrajā biznesā. Tagad Rīgas mēsliem pieslēgusies arī Saeima.

Mēslu vākšanas dūžu cīņas par ienesīgo bet necaurspīdīgo atkritumu biznesu ir sīvas visā Latvijā, taču Rīgas atkritumi ir viskārdinošākie. Rīdzinieki rada vairāk nekā pusi no Latvijas atkritumiem, turklāt te tos var savākt nebraukājot tālus ceļus.

Aizdomās par konkurences kropļošanu, Konkurences padome vasarā apturēja Rīgā iecerēto gandrīz 700 miljonu vērto darījumu, ar kuru Rīga visu atkritumu savākšanu 20 gadus uzticēja sabiedrībai Tīrīga. Tajā apvienojušies divi lielākie privātie atkritumu apsaimniekotāji Clean R un Eko Baltija vide plus pašvaldības Getliņi Eko.

Clean R saista ar Andra Šķēles interesēm, jo viņa ģimene vēl nesen bija uzņēmuma īpašniekos. Firmas vadībā joprojām ir viņa biznesa partneris un uzņēmumu impērijas darbinieks Harijs Krongorns. Eko Baltija vide daļas pieder Eiropas Rekonstrukcijas un investīciju bankai, gan savstarpējos strīdos ieslīgušajiem uzņēmējiem Mārim Simanovičam un Viesturam Tamužam.

Tā kā Konkurences padome iespējamo pārkāpumu pētījumu var veikt divus gadus, Rīgas domei bija pienākums nekavējoties sludināt jaunu konkursu. Vilcināšanās kļuva par iemeslu likumam par Rīgas domes atlaišanu.

Tagad konkurss ir noslēdzies. Atkritumu izvešanas cenas ir par eiro kubikmetrā zemākas, nekā solīja Tīrīga. Konkursā Rīga sadalīta četrās zonās. Divās uzvarēja Clean R, pa vienai dabūja Eco Baltia vide un apvienotais SIA Pilsētvides Serviss un Lautus kopuzņēmums. Lielākais ieguvējs ir Eco Baltia vide, kas savu tirgus daļu audzējis par desmit piecpadsmit procentiem. Ar Šķēli saistītais Clean R daļu tirgus pazaudējis.

Rīgas izvēlētais jaunais apsaimniekošanas modelis pagaidām iezīmēts tikai pašvaldības noteikumos. Partiju apvienība Attīstībai/Par, kuras pārziņā ir Vides ministrija, to grib iestrādāt likumā.

DANIELS PAVĻUTS Saeimas deputāts (Attīstībai/Par)

Mēs gribējām likumā skaidri noteikt, kā tieši Rīgai jārīkojas. Lai nākotnē neatkārtotos tādi Tīrīgas gadījumi, ka Rīgā ir jātaisa vismaz četras zonas, starp citu, kas interesanti, Rīgas dome tieši tā arī iepirkumā ir izdarījusi, viņi acīmredzot lasīja to mūsu piedāvājumu un saprata - aha, likumdevēja griba būs apmēram tāda.

Saeimas tautsaimniecības komisija pirms nedēļas likumu gatavoja otrajam lasījumam Saeimā. Deputātu vairākums negaidīti pieņēma lēmumu, ka Rīgā atkritumus nevāks pēc Pavļuta prāta. No 2021.gada 1.janvāra būs brīvā konkurence. Jaunās konservatīvās partijas deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums paredz, ka galvaspilsētā atkritumus varēs izvest ikkatrs, kas atbildīs Ministru kabineta noteiktām prasībām. Šāds pavērsiens radīja aizdomas, ka deputāti metušies aizstāvēt ar Šķēli saistīto biznesu, kas Rīgas konkursā zaudējis daļu tirgus. Clean R līdz šim apkalpoja Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekotās mājas. Tās ir divas trešdaļas tirgus. Atkārtota tirgus pārdale ļautu pacīnīties par tā saglabāšanu.

KRIŠJĀNIS FELDMANS Saeimas deputāts (Jaunā konservatīvā partija)

Nu es kategoriski nepiekrītu tam. Man piemēram ar šķēli saistīti cilvēki vakar vēl vakarā sociālajos tīkos ir veikuši darbības, lai parādītu, kādi viņi man ir ienaidnieki, tur ir Edgars Dupats atsekojies no manis, laiko Daniela Pavļuta tvītus, kas lamā mani un Riekstiņu un citus deputātus no tautsaimniecības komisijas. Tas arguments par kaut kādām tur interesēm ir pilnīgi muļķīgs. Te vienīgais ir par to, ka mēs vēlamies novērst cilvēku, atkritumu radītāju atdošanu taka verdzībā uz 7 gadiem. Tas arī viss.

Ideju, ka Rīgā jāievieš brīva konkurence, jau decembrī izdomājis Rīgas domes deputāts, mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis. Tobrīd vēl nebija zināms, kas Rīgā iegūs kontroli pār atkritumiem.

VILNIS ĶIRSIS Rīgas domes deputāts (Jaunā Vienotība)

Pirmkārt mēs Rīgas domē rudenī aktīvi cīnījāmies pret Tīrīgas monopolu, un pēc tam, kad konkurences padome to apturēja, bija skaidrs, ka nu mēģinās pa sētas durvīm dabūt to pašu Tīrīgu, tikai citā izskatā. Nu kā mēs viņu saucam, tīrīgas kartelis. Pēc būtības iepirkuma nolikums liecināja par to, ka uz to ved. Un mēs arī šobrīd redzam, ka principā tanī iepirkumā ir uzvarējuši tā pati Tīrīga, tikai nevis kā veselums, bet pa saskaitāmajiem. Vienīgais veids, kā šo situāciju apiet, ko mēs spriedām, paturēt Rīgā brīvo tirgu. Ko šis brīvais tirgus dotu - ka jebkurā brīdī var ienākt un iziet jauni spēlētāji.

Jauno Konservatīvo un Jaunās Vienotības likuma labojums nozīmē to, ka no 1.janvāra Rīgā atkal būs jauni atkritumu savākšanas noteikumi. Šonedēļ noslēgtie septiņu gadu līgumi zaudēs savu spēku, konkursa dalībnieki varēs tiesāties un prasīt zaudējumu atlīdzību no valsts. Nu jau kārtējiem jaunajiem spēles noteikumiem nav gatava arī Vides un reģionālās attīstības ministrija.

JURIS PŪCE Vides un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par)

Ir skaidrs, ka Latvijā var ieviest jebkuru atkritumu savākšanas modeli, tas, kas vienā galā varētu būt pašvaldību monopolu, vai valsts monopolu veidošana šajā jomā.

Otrs, otrā pusē ir kaut kāds regulētas konkurences modelis un viens no tiem var būt variants, ka ir licencēšanas kārtība, kur katrs komersants var pieteikties izpildot noteiktos kritērijus, un izvest atkritumus. 01:10 Šāda modeļa Latvijā šobrīd nav! Lai to ieviestu mums likumā nepietiek ar vienu teikumu, ka Rīgā turpmāk tāds modelis būs. Tā vietā ir vajadzīgs protams komplekss pilns regulējums.

Līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ir jārada noteikumi, lai brīvā tirgus režīmā firmām būtu pienākums par saprātīgu cenu apkalpot arī neizdevīgos, pilsētas nomalēs dzīvojošos cilvēkus, jāizdomā, vai tām būs tiesības atteikties no klientiem. Jārada arī uzņēmumu licencēšanas kārtība, lai komersanti pildītu saistības un necūkotu vidi. Ministrs uzskata, ka līdz gada beigām to nav iespējams paspēt.

JURIS PŪCE Vides un reģionālās attīstības ministrs (Attīstībai/Par)

Ir vajadzīgs regulējums, kas pilnībā nodrošina pakalpojuma sniegšanu. Atgādināšu, ka atkritumu apsaimniekošana ir arī cilvēka pienākums, ne tikai tiesības un mums ir jānodrošina iespēja cilvēkam šo pienākumu arī realizēt.

Nu jau gandrīz pavisam atlaistajā Rīgas domē par Saeimā iecerēto galvaspilsētas atkritumu sakārtošanas plānu izturas relaksēti. Pašvaldība savu pienākumu ir izpildījusi, konkurss ir noticis, bet atbildība par nākotni tagad būs uz Saeimas deputātu sirdsapziņas.

VJAČESLAVS STEPAŅENKO Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs (21.02.20 izstājies no Gods kalpot Rīgai)

Ņemot vērā sagaidāmās ārkārtas vēlēšanas tā jau ir daļa no politiskās spēles. Katra politiskā partija grib uz karstā temata malziet pozicionēties un uzspiest savas idejas gan pārējiem likumdevējiem, gan sabiedrībai, tā ir normāla politiskā cīņa.

Satraukti ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Eco Baltia Vide šonedēļ parakstīja līgumu ar Rīgas domi par atkritumu izvešanu. Pēc Saeimas komisijā lemtā tagad nav skaidrs, vai līgums būs septiņus gadus vai tikai pusgadu.

JĀNIS AIZBALTS SIA Eco Baltia Vide valdes priekšsēdētājs

Un tad 1.janvārī viss palaižās, nosacīti palaižās brīvajā tirgū, visām iestādēm tad vēl jāpaspēj līdz 1.janvārim uztaisīt savus iekšējos konkursus, valsts iestādes, pašvaldību kapitālsabiedrības un tad paliks kādi 10 - 20 procenti, lielākoties tie būs privātpersonas, rīdzinieki ar privātmājām, kuriem tad vajadzēs pirmajā janvārī skriet kaut kur un domāt, kas viņiem vedīs.

Ir tās aizdomas, ka bija tas Tīrīgas projekts, ka arī šobrīd nav nekāda konkurence, ka nav nekāda konkurence bijusi, ka šis konkursa rezultāts ir sarunāts.

Nu kaut vai pirmkārt starpība ciparos. Tīrīgā bija divi dalībnieki Eco Baltia Vide mums bija 20 %, un Clean R bija 80 procenti, tad šobrīd jau tie ir 4 tirgus dalībnieki... Nu nezinu, var teikt, tā praktiskā lieta, ka Latvijā ir tikai 4 privātie operatori. Vienkārši viņu vairāk nav. Un visi kas varēja, visi Rīgas konkursā gribēja ņemt dalību, visi arī ņēma dalību un katrs kaut kādu daļu ir uzvarējis, un tas sadalījums šobrīd ir pavisam sajaukts, Clean R paliek 50 - 51 procents, mums ir 35 un 15 ir apvienībai Pilsētvides serviss un Lautus, un tas sadalījums pat procentuāli nekādi nav līdzīgs Tīrīgai.

VALERIJS STANKEVIČS SIA Clean R izpilddirektors

Viennozīmīgi šī iniciatīva no mūsu puses nav atbalstāma. Tāpēc ka šajā tirgū (biznesā) esmu pārliecināts konkurence notiek par tirgu, nevis tirgū. Tas ir pierādīts fakts, ir arī atbilstoši pētījumi. Šeit būtiska lieta ir infrastruktūra, nevis pakalpojumu sniedzēju skaitam. Mazāka cena pie pilnīgas brīvas konkurences, ko mēģina ieviest šajā konkrētajā gadījumā viņa novedīs pie kā, viņa novedīs pie labākiem nosacījumiem lielākiem atkritumu radītājiem. Respektīvi korporācijām, ražotājiem, vai veikalu tīkliem. Gala patērētājs diemžēl vienalga būs zaudētājs, jo to starpību tarifos kompensēs uz iedzīvotāju pleciem.

Ja Saeima likumu pieņems, tad var iestāties ļoti interesants juridiskais jūklis. Šā brīža konkursa nosacījumos ietverta atruna, ka tas ir spēkā vai nu 7 gadus, vai līdz brīdim, kad tiesības apsaimniekot atkritumus Rīgā atgūst Tīrīga. Ja Saeima no 1.janvāra ievieš nosacīti brīvo tirgu, tad tiesības vērsties pret valsti var rasties gan Tīrīgai, gan četrām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām, kas tagad ir dabūjušas katra kādu daļu galvaspilsētas.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā atkal uzvarēja pašvaldību lobijs. Ar likuma grozījumiem bija paredzēts aizliegt pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas monopolus, kuru pakalpojumi ir dārgāki, nekā privātajiem. Taču deputāti šo normu izņēma. Saeimas sēdē likumam bija jānonāk jau šonedēļ. Tomēr to atlika un darbs turpināsies nākamnedēļ - gan koalīcijas sanāksmēs, gan Saeimas sēdē.