Šodien Saeima galīgajā lasījumā lems par Rīgas domes atlaišanu.
Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums piekrita papildināt iepriekš atbalstīto Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, tajā ietverot arī jaunu pašvaldības atlaišanas pamatu - trīs pēc kārtas nenotikušas domes sēdes.
Atbildīgo komisiju pārskatīt Rīgas domes atlaišanas pamatojumu aicinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Vēstulē komisijai ministrs lūdza likumprojektā arī noteikt, ka Rīgas dome tiek atlaista, jo tā nav spējīga pieņemt lēmumus. Trīs sēdēs pēc kārtas tajās nav piedalījusies vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita, teikts vēstulē komisijai. Sākotnēji Pūces argumentācija bija balstīta uz "atkritumu krīzi" galvaspilsētā.
Nesaskaņas Rīgas domē samilza pēc vietvaras ilggadējā priekšsēdētāja Nila Ušakova (S) kļūšanas par Eiropas Parlamenta deputātu. Pēc viņa aiziešanas ambīcijas uz domes vadības grožiem sāka izrādīt partijas "Saskaņa" ilggadējā koalīcijas partnere - partija "Gods kalpot Rīgai".
Vairākiem deputātiem tiekot izslēgtiem no "Saskaņas" frakcijas, koalīcija zaudēja balsu vairākumu, rodoties vēl vienai deputātu frakcijai - Neaktarīgo deputātu frakcijai, kas gan palīdzēja mēra amatu iegūt pašreizējam pilsētas domes vadītājam Oļegam Burovam.
Iekšējam konfliktam koalīcijā samilztot, vairākkārt rosināts Burovu no amata atcelt, tomēr tas nav izdevies. Deputāti gan lēma no amatiem atcelt abus domes vicemērus - Annu Vladovu (S) un Druvi Kleinu.
Neskatoties uz koalīcijas savstarpējām ķildām, opozīcija nav izmantojusi iespēju pārņemt varu Rīgā, jo tā nav vēlējusies sadarboties ne ar deputātu bloku "Rīgai", ne arī Neatkarīgo deputātu frakciju, uzsverot, ka šāda koalīcija būtu pārāk nestabila. Nonākot pie secinājuma, ka kvalitatīvs darbs ne starp ilggadīgajiem partneriem, ne arī ar opozīciju vairs nav iespējams, domnieku vairākums vienojās "pašatlaisties", neapmeklējot trīs domes sēdes pēc kārtas.
Iepriekš komisijā galīgajam lasījumam atbalstītais likumprojekts noteic, ka Rīgas dome tiek atlaista, lai novērstu situāciju, ka tā pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā "Par pašvaldībām" un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - organizēt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
Likumprojekts paredz pēc Rīgas domes atlaišanas pilsētas pašvaldībā iecelt pagaidu administrāciju, kā arī noteikt jaunu Rīgas domes vēlēšanu sarīkošanu.
Parlamenta opozīcijas partijas lēmušas nekavēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu norisi, līdz ar to patlaban paredzēts, ka vēlēšanas varētu notikt 25.aprīlī.
