Levits reanimē ideju par Krievijas telekanālu ierobežošanu

Ar ideju palielināt politisko partiju finansējumu no valsts budžeta jau 2014. gadā klajā nāca Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ņemot vērā, ka tā gada rudenī bija paredzētas 12. Saeimas vēlēšanas, - likumprojekts atbalstu Saeimā neguva. Savukārt E. Levitam atlika par to ierunāties gandrīz pirmajās pilnvaru dienās, lai pēc dažiem mēnešiem partijas par spīti sašutušajai sabiedrībai šo ieceri ne tikai īstenotu, bet arī attiecinātu uz sevi.

Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Vienotības 2018. gada (jau atkal vēlēšanu gads) pavasara mēģinājumu jau atvērtā likumā iekļaut normu, kas televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem par pienākumu uzliktu nodrošināt, lai televīzijas kanālu pamatpiedāvājumā vismaz 90 procenti ir televīzijas programmas, kuru saturs veidots kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

«Latvijas informatīvajā telpā aizvien biežāk novērojamas informatīvā kara izpausmes - naidīgi un izdomāti fakti elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, aiz kuriem slēpjas centieni radīt pārliecību, ka Latvija ir neizdevusies valsts. Šie ir tradicionāli propagandas instrumenti, kurus valstij nelabvēlīgi spēki var izmantot, lai radītu kaitējumu un apdraudētu Latvijas valstiskumu. Šis ir valsts nacionālās drošības jautājums,» tolaik savu ierosinājumu pamatoja Vienotība.

Likumprojekta nodošanu komisijām neatbalstīja tikai Saskaņa un atsevišķi pie frakcijām nepiederoši deputāti. Iebilda arī Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija un Elektronisko sakaru komersantu asociācija. Organizācijas uzskatīja, ka grozījumi radīs šķēršļus tādām televīzijas programmām kā All Media Baltic izplatītajam kanālam krievu valodā 3+ un Čehijas galvaspilsētā Prāgā bāzētajam CurrentTime, kas ir pretsvars Krievijas propagandas kanāliem. Nozares pārstāvji arī brīdināja, ka katru krievvalodīgo kanālu kompensējot ar deviņiem kādā no ES oficiālajās valodās veidotajiem, televīzijas abonentiem būtiski pieaugs pakalpojuma abonēšanas maksa.

Tagad ar Vienotības 2018. gada priekšlikumam gandrīz identisku iniciatīvu klajā nācis E. Levits. Viņš rosina grozīt likumu, tajā stiprinot Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu TV programmu proporciju.

Šai iecerei noteikti iebildīs Saskaņa. To pārstāvošais Vjačeslavs Dombrovskis, piemēram, uzskata, ka tas ir tikai pirmais solis lielākā cīņā pret krievu valodu. «Kādi nākamie soļi tiks sperti, lai izlemtu, ko mums drīkst redzēt un ko ne? Likt bibliotēkām pienākumu nodrošināt 80% no visu grāmatu satura vienā no ES oficiālajām valodām? Bet parējās - svinīgi sadedzināt ugunskurā? Kaut ko tādu mēs vēsturē jau piedzīvojām,» atsaucoties uz totalitārajiem režīmiem ne tik tālā vēsturē, pauž V. Dombrovskis.

Piesardzīga savā vērtējumā būs arī Attīstībai/Par!, kura lūgusi piebremzēt latviešu valodas statusu mazākumtautību bērnudārzos stiprinošu likumprojektu. Partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzskata, ka prezidenta idejas vektors ir pareizs, taču, izstrādājot likumprojektu, vajadzētu būs uzmanīgiem, lai sabiedrībai neliegtu pieeju arī tādām Maskavas propagandu atspēkojošām televīzijas programmām krievu valodā kā Doždj.

Savukārt Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība, KPV LV un Jaunā konservatīvā partija, nodrošinot iniciatīvai nepieciešamo vairākumu, E. Levita ieceri atbalsta. Par atbalstāmu šo ieceri uzskata arī Ieva Kalderauska, kuru Saeima šodien apstiprinās amatā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

Vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai prezidents rosina pārskatīt likumu, jo viņa ieskatā likumā būtu jānosaka prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatītāji.

Saskaņā ar E. Levita redzējumu likumā jānosaka, ka visiem abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā obligāti jābūt Latvijas sabiedriskās un komerctelevīziju programmām, kā arī reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmām.

Prezidents rosina arī noteikt - ja pamatpiedāvājumā iekļautas papildu televīzijas programmas, tad vismaz 80% no tām vajadzētu veidot programmām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no ES vai Eiropas ekonomiskās zonas oficiālajām valodām.

«Stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā,» uzskata Valsts prezidents.