Klīst Satversmes tiesas draudi pār Rīgas domes atlaišanu

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Draudi, ka Satversmes tiesa par valsts pamatlikumam neatbilstošu varētu atzīt Rīgas domi, būtiski mazinājušies. Tā pēc likumprojekta papildināšanas atzīst Saeimas Juridiskais birojs. Parlamenta balsojums par Rīgas domes atlaišanu notiks šodien, bet, Valsts prezidentam likumu izsludinot, ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 25. aprīlī.

Likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu, kas balstīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārliecībā, ka Rīgā valda atkritumu krīze, jau bija sagatavots balsojumam galīgajā lasījumā Saeimā. Šādam pamatojumam negribēja piekrist Saeimas Juridiskais birojs, kurš vairākkārt brīdināja par to, ka tas varētu neizturēt Satversmes tiesas vērtējumu. Taču pagājušonedēļ, nespējot četras reizes pēc kārtas nodrošināt kvorumu, Rīgas dome parūpējās par neapstrīdami tiesisku pamatu savai atlaišanai. Likums nosaka, ka pašvaldību var atlaist, ja tā trīs reizes pēc kārtas nav spējusi nodrošināt kvorumu.

Jaunā situācija Saeimas koalīcijai radīja dilemmu - tai bija jāizvēlas, vai rakstīt jaunu likumprojektu, kurā domes atlaišanu pamatotu tikai ar tās nespēju nodrošināt darbu, vai papildināt jau esošo likumprojektu. Otrs variants nozīmētu, ka aizkavētos Rīgas domes atlaišana, jo likumprojekts atkal būtu jāpārrunā ar iesaistītajām pusēm atbildīgajā komisijā un jāapstiprina divos balsojumos Saeimā.

Saskaņā ar atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmumu, trešdien tika papildināts jau galīgajam lasījumam sagatavotais likumprojekts. Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis, skaidroja, ka Ministru kabinetam, konstatējot jaunus apstākļus un vēršot uz to Saeimas uzmanību, ir pamatoti papildināt jau esošo likumprojektu. Tiesību eksperts gan piebilda, ka «visskaistākā rīcība būtu jauna likumprojekta uzrakstīšana». Vienlaikus E. Danovskis uzsvēra, ka, papildinot likumprojektu, abi valdības uzrādītie domes atlaišanas iemesli ir skaidri jānošķir, lai tos nevarētu interpretē, kā vienam otru papildinošu. Šādi eksperts atkārtoti akcentēja, ka atkritumu krīzē balstītajā pamatojumā joprojām saskata draudus tā atbilstībai Satversmei.

Šī replika nepatika vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem, kurš atgādināja, ka ministrijas un valdības eksperti Satversmes tiesas draudus nav saskatījuši un šī nebūtu pirmā reize, kad, valdības un Juridiskā biroja ekspertu viedoklim atšķiroties, Satversmes tiesa piekristu valdības redzējumam. E. Danovskim ministra apgalvojums šķita nepamatots. Viņš ministru aicināja nosaukt kādu piemēru, jo uz to būtu interesanti paskatīties.

Ņemot vērā, ka Rīgas domes atlaišanu nu atbalsta arī KPV LV, kas līdzīgi Saeimas opozīcijai un Rīgas mēram Oļegam Burovam neatzina atkritumu krīzē balstīto likumprojektu, var droši prognozēt, ka šodien Saeima apstiprinās pašvaldības patriekšanu. Tam, ka tas ir vienīgais situācijas, kurā jaunas Rīgas domes koalīcijas izveidošana nav iespējama, risinājums, piekrīt arī O. Burovs. «Esošajā situācijā diemžēl nav cita varianta,» teica galvaspilsētas mērs.

Arī Saeimas opozīcija necentīsies aizkavēt šo likumprojektu. Jau vēstīts, ka tā panāca to likumprojektu izsludināšanas atlikšanu, ar kuriem noteiktās situācijās pašvaldības varētu tikt ievēlētas uz laiku, kas ilgāks par četriem gadiem.

Līdz ar to pēdējais šķērslis Rīgas domes atlaišanai varētu būt Valsts prezidents E. Levits. Ja viņš likumprojektā nesaskatīs nepieciešamību to labot, tad vēlēšanas varētu notikt jau 25. maijā.

Saskaņa gan joprojām apsverot, vai pēc likuma izsludināšanas un Rīgas domes atlaišanas nevērsties Satversmes tiesā.