Rinkēvičs: Nepieļausim mēģinājumus pārrakstīt vēsturi

© EPA/SCANPIX/LETA

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) šodien piedalījās Tartu miera līguma simtgades svinībās Igaunijas pilsētā Tartu, informēja Ārlietu ministrija.

"Pirms simts gadiem Tartu miera līgums radīja jaunu realitāti mūsu Baltijas reģionā. Latvijas un Igaunijas Neatkarības kari noslēdzās ar uzvaru un mūsu valstu neatkarības izveidošanu. Svarīgi, ka Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Somijas tautas izmantoja savas pašnoteikšanās tiesības, izveidoja suverēnas valstis un atbrīvojās no Krievijas, kas noslēdzās ar mūsu valstu starptautiskas atzīšanas "de iure" un pilntiesīgas dalības starptautiskajā sistēmā," sacījis Rinkēvičs.

"Mēs esam gājuši cauri neatkarības kariem, okupācijai un neatkarības atgūšanai, un mēs zinām brīvības vērtību. Mēs turpināsim atbalstīt pasauli, kuras pamatā ir starptautiskās tiesības, multilaterālisms un tiek augstu vērtēta sadarbība starp sabiedrotajiem un partneriem. Mēs nepieļausim mēģinājumus pārrakstīt vēsturi, jo tas var atkal pavērt ceļu tumšāko vēstures lappušu atkārtošanai," turpinājis Latvijas politiķis.

Vizītes laikā Latvijas ārlietu ministrs piedalījies darba pusdienās ar Igaunijas, Somijas un Polijas ārlietu ministriem, pārrunājot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu, ES paplašināšanās politiku, ES Austrumu politikas, drošības situāciju reģionā un transatlantiskās sadarbības jautājumus.

Tartu līgums jeb Igaunijas un Padomju Krievijas miera līgums tika noslēgts 1920.gada 2.februārī pēc Igaunijas brīvības cīņām. Līgums noteica, ka Padomju Krievija bez ierunām atzīst Igaunijas neatkarību un uz visiem laikiem atsakās no visām tiesībām uz Igaunijas teritoriju. Līgums 1920.gada 30.martā tika ratificēts Maskavā, bet 1922.gada 22.jūlijā līgumu reģistrēja Tautu Savienībā.

Politika

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers neslēpj nodomu piedalīties nākamā gada 7. jūnijā paredzētajās Rīgas domes vēlēšanās. Viņš jau uzsācis savu priekšvēlēšanu aģitāciju, uzdodot toni visai kampaņai, kura, pateicoties tieši Šleseram, varētu būt atšķirīga no citām.