Kariņa vadītajai valdībai aprit gads

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Šodien aprit gads, kopš strādā Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība.

Kariņa vadītā valdība ir 40.Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā šī bija visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par Ministru kabinetu.

Pēc 2018.gada oktobrī notikušajām 13.Saeima vēlēšanām parlamentā ievēlētie politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru prezidenta amata kandidātu.

Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.

Kariņa vadītajā valdībā strādā Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Vērtējot valdības pirmo gadu, koalīcijas pārstāvji šonedēļ uzsvēra, ka koalīcija pēc pirmā gada jūtas stipra un kā izaicinājumu iezīmēja uzlabojumus nodokļu sistēmā.

Kariņš atzina, ka pirms gada viņa vadītā valdība izvirzīja konkrētus mērķus, lai sabiedrība varētu dzīvot lielākā labklājībā. Premjers uzsvēra, ka koalīcija gada laikā spēja ne tikai vienoties par mērķiem, bet arī par konkrētiem likuma grozījumiem, kas šos mērķus ļauj sasniegt, kā piemēru minot tā dēvēto finanšu sistēmas uzraudzības "kapitālo remontu".

Tāpat Ministru prezidents sacīja, ka patlaban finiša taisnē ir administratīvi teritoriālā reforma, kas tiek skatīta Saeimā īpaši izveidotā komisijā. Pēc Kariņa teiktā, šī reforma ir nepieciešama, lai varētu īstenot reformas veselības un izglītības jomās.

Ministru prezidents iezīmēja arī nākamo gadu izaicinājumus, īpaši izceļot plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā.

"Mēs solījām ka nozīmīgas nodokļi sistēmas izmaiņas ir veicamas tikai vienreiz. Esam sākuši politiskās diskusijas par uzlabojumiem nodokļu sistēmā. Šeit nav runa par lielu nodokļu reformu, bet gan uzlabojumiem iepriekšējās valdības ieviestajās izmaiņās. Ceram, ka februāra sākumā Finanšu ministrija varētu piedāvāt pirmos priekšlikumus, to apspriešanā iesaistot diskusijā arī sociālos partnerus," stāstīja Kariņš.

"Tāpat kā pirms gada, tā arī tagad šeit stāv tie paši pieci politiskie spēki apņēmības pilni turpināt darbu un gatavi uzklausīt konstruktīvu kritiku par to, kā veikt darbu labāk. Darbs virzās uz priekšu plānotā apjomā, mēs pieturamies pie grafika," tā par valdības rīcības plāna izpildi izteicās Kariņš, piebilstot, ka valdība ir rīcībspējīga, turklāt ar skaitliski stabilu atbalstu Saeimā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības paveikto pirmajā gadā raksturoja kā "iespaidīgu". "No pirmās dienas par mūsu valdību teica, ka tūlīt, tūlīt tā sabruks. Patiesībā ir pretēji. Katra mūsu izrunātā domstarpībā, kas uz āru, iespējams, izpaudās kā konflikts, patiesībā bija jautājumu risināšana. Ar katru soli mūsu valdība stiprinājās," uzsvēra Bordāns.

Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pauda gandarījumu par valdības paveikto gada laikā, piebilstot, ka iesāktais ir jāturpina.

Finanšu ministrijas parlamentāras sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir priecīgs turpināt darbu šajā valdībā.

"Gads bija straujš, bet sabiedrība var pārliecināties, ka visos būtiskākajos jautājumos koalīcijā valdīja vienprātība. Mums ir izcils Valsts prezidents, mums ir izcils Latvijas Bankas vadītājs, mēs ejam uz priekšu soli pa solim, bet pārmaiņu virzienā," pauda Zakatistovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) valdības paveikto gada laikā vērtēja kā sekmīgu.

"Šai valdībai un Saeimai ir jāpieņem lēmumi sen gaidītās un svarīgās pārmaiņās. Reizēm tie ir populāri lēmumi. Esmu pārliecināts, ka tuvāko nedēļu laikā tiksim pie jauna sabiedrisko mediju likuma un jaunas pārraudzības kārtības. Reizēm tās ir lietas, par kurām koalīcijas partneru starpā nav vienprātības, bet esmu ļoti priecīgs, ka no šā gada 1.janvāra Latvijā vairs netop jauni nepilsoņi. Ir arī tādi jautājumi, kas sabiedrībā izraisa asākas diskusijas, tajā skaitā administratīvi teritoriālā reforma vai partiju finansēšana, bet tie ir jautājumi, kas ir būtiski demokrātijas stiprināšanai. Bet priekšā vēl ir daudz darāmā. Latvijas sabiedrība grib labas un pārdomātas pārmaiņas. Un šī valdība ir spējīga tādas sniegt," pauda Pūce.