Šonedēļ Kariņa valdībai aprit gads; premjers un ministri atskaitīsies par paveikto
Šodien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un atsevišķi ministri pēc valdības sēdes informēs par gada laikā paveikto.
Šonedēļ, 23.janvārī, apritēs gads, kopš strādā Kariņa vadītā valdība.
Pēc Ministru kabineta sēdes notiks premjera, Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika (AP) preses konference par valdības paveikto gada laikā un tās uzdevumiem turpmāk.
Kariņa vadītā valdība ir 40.Latvijas vēsturē un kopš neatkarības atjaunošanas 1990.gadā šī bija visilgāk veidotā valdība, jo parlamentā pārstāvētajām partijām bija nepieciešami trīs ar pus mēneši, lai vienotos par Ministru kabinetu.
Pēc 2018.gada oktobrī notikušajām 13.Saeima vēlēšanām parlamentā ievēlētie politiskie spēki ilgi nevarēja vienoties par Ministru prezidenta amata kandidātu.
Kariņš bija trešais nominētais premjera kandidāts.
Sākotnēji prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Viņš bija piedāvājis valdību veidot piecām partijām - viņa pārstāvētajai JKP, kā arī "KPV LV", "Attīstībai/Par!" (AP), nacionālajai apvienībai un "Jaunajai Vienotībai" (JV). Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.
Otrais mēģinājums bija uzticēts "KPV LV" premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, kurš arī nespēja izveidot jaunu valdību. Sākotnēji sarunās par valdību bija iesaistītas sešas partijas - Gobzema pārstāvētā "KPV LV", AP, JKP, nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un JV. Tomēr tad Gobzems no sarunām izslēdza AP, pēc kā sekoja piedāvājums pārējām partijām par potenciālā valdības sastāvu, visvairāk ministru posteņus piedāvājot JKP, kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā "sarkanā līnija" un valdībā jāsastrādājas ar ZZS.
Kariņa vadītajā valdībā strādā Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Ministru prezidenta biedrs un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV.LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV.LV), izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV.LV), satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Kariņa valdības galvenās darba prioritātes ir finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.