Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (VL-TB/LNNK) šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē aicinās izskatīt jautājumu par grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt tikai valsts valodā, informēja partijas pārstāvis Kristaps Gulbis.
Grozījumi noteiktu, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, var būt tikai valsts valodā.
Apvienības skatījumā šādi tiktu iedzīvināts tas, kas jau noteikts Satversmes 4.panta pirmajā teikumā: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."
Šis priekšlikums arī izriet no Satversmes preambulā secinātā, ka "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību".
Satversmes preambula arī uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. Likuma grozījumi attiektos uz aģitācijas izvietošanu sabiedriskajā televīzijā un radio, komerciālajā televīzijā un radio, reģionālajos un valsts līmeņa laikrakstos un žurnālos, internetā, kā arī telpās un publiskās vietās (neatkarīgi no īpašuma piederības). Kontekstā ar šiem grozījumiem ir arī nepieciešams noteikt atbildību par valsts valodas nelietošanu priekšvēlēšanu aģitācijā, papildinot "Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".
"Partijas priekšlikums par aģitāciju valsts valodā ir jautājums par mūsu tautas pašcieņu. Ir nepieļaujami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas daudzās jomās tiek turpināta PSRS laikā iesāktā divvalodības politika. Valodas referendumā 2012. gadā Latvijas iedzīvotāji pauda savu gribu un apliecināja, ka Latvijā ir tikai viena valsts valoda - latviešu valoda," uzskata partijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Viņaprāt, kopš tā laika ir sperti nozīmīgi soļi šīs tautas gribas nostiprināšanai izglītības sistēmā un citās jomās. Tāpēc priekšlikums ir vēl viens solis, lai nostiprinātu Latvijas pamatus.
