Pasaules līderi, arī Turcijas, Francijas un Krievijas prezidenti, svētdien sāka sarunas Vācijas kancleres Angelas Merkeles rīkotajā samitā, kura mērķis ir panākt Lībijas kara izbeigšanu.
ANO aizgādībā rīkotā samita galvenais izdevums ir panākt, lai valstis, kurām ir ietekme reģionā, izbeigtu iejaukties karā - izbeigtu piegādāt ieročus un karotājus, nodrošināt finansējumu.
Lībijas bruņotā konflikta pušu līderi - Tripolē bāzētās valdības premjerministrs Fajezs as Sarradžs un ietekmīgais militārais komandieris Halifa Haftars, kas atbalsta Tubrukā bāzēto administrāciju - arī ir ieradušies uz Lībijas miera konferenci Berlīnē un svētdien vēl pirms konferences darba sākuma tikušies sarunās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, pavēstīja valdības pārstāvis.
"Šī konference neatrisinās Lībijas problēmas vienā piegājienā, bet, īstenojoties labākajam scenārijam, tā var kļūt par kaut ko labāku nekā karš," sacīja Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Konferences rīkotāji pauž cerības, ka ANO atbalstītā procesa rezultātā tiks apturēta bruņojuma un ārvalstu karotāju plūsma uz Lībiju.
Jau ziņots, ka Sarradžs šonedēļ sarunās Maskavā parakstīja vienošanos par pamieru, bet Haftars pameta Krievijas galvaspilsētu, šo dokumentu neparakstot.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss ceturtdien paziņoja, ka Haftars principā piekritis ievērot pamieru.
"Viņš piekrita ievērot pamieru, pat ja nedēļas sākumā Maskavā neparakstīja vienošanos par pamieru," sacīja Māss. "Tas ir ārkārtīgi svarīgi."
Kopš 2011.gada, kad NATO atbalstītās sacelšanās gaitā tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā valda haoss. Uz kontroli pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
Tripoles valdību atzīst ANO un atbalsta Turcija un Katara, bet Tubrukas valdību atbalsta Ēģipte, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Pastāv spēcīgas aizdomas, ka arī Krievija atbalsta Haftara spēkus, lai gan Maskava noliedz, ka tai būtu kāda loma Lībijas konfliktā.
Situācija Lībijā saasinājās pagājušajā gadā, kad Haftara spēki aprīlī sāka uzbrukumu Tripoles ieņemšanai. Konfliktu sarežģījusi ārvalstu spēku iejaukšanās, arī AAE un Krievijas algotņi, kas atbalsta Haftaru.
