Premjera rezolūcijai par paliatīvo aprūpi sekos ziņojums

 
©REUTERS/SCANPIX/LETA

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš rezolūcijā veselības ministrei Ilzei Viņķelei un labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir uzdevis rast risinājumus paliatīvās aprūpes pieejamības nodrošināšanai.

«Atbildīgām institūcijām ir jārod risinājums, lai pēc būtības tiktu novērsta tā netaisnība, kas rodas, cilvēkiem maksājot nodokļus, bet grūtā brīdī paliekot bez palīdzības,» uzskata Krišjānis Kariņš. Tiesa, šī rezolūcija tapusi pēc Latvijas sabiedrisko mediju kampaņas Dod pieci, kurā tika vākti līdzekļi smagi slimo pacientu pārtikai. Kāda būs abu ministriju rīcība? Veselības ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka tā gatavojas izstrādāt ziņojumu par paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un ar šo ziņojumu iepazīstinās Ministru kabinetu. «Paredzēts, ka ziņojumā tiks iekļauta informācija par jau paveiktajiem darbiem, piemēram, šogad nozares budžeta ietvaros plānojam uzsākt medicīniskās barošanas maisījumu apmaksu ambulatori. Tas ļaus novērst situāciju, ka pēc izrakstīšanās no slimnīcas pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties nepieciešamo speciālo uzturu. Ziņojumā tiks apkopota arī informācija par ministrijas jau plānotajiem un veicamajiem darbiem, kā arī tiem nepieciešamo finansējuma apmēru,» stāstīja veselības ministres padomnieks Edgars Skvariks.

Vēl pirms premjera rezolūcijas Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un Labklājības ministriju iepazīstināja ar kopīgi izstrādātiem informatīviem bukletiem jeb ceļvežiem par paliatīvo aprūpi gan pieaugušajiem, gan bērniem, lai informētu sabiedrību par valsts apmaksātu paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām.

Ceļvedī apkopota informācija par valsts apmaksātas paliatīvās aprūpes veidiem - ambulatoro, stacionāro, kā arī veselības aprūpi mājās, tostarp ārstniecības iestāžu kontaktinformācija, kurās tiek nodrošināti valsts apmaksāti paliatīvās aprūpes pakalpojumi. Pieaugušo ceļvedī iekļauta informācija ne tikai par to, kur saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, bet arī - kā saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus, kurus nodrošina Labklājības ministrija, piemēram, kā nokārtot apliecinājumu par invaliditāti, saņemt aprūpētāja pakalpojumus, nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus, piemēram, ratiņkrēslu un citus. Informatīvie ceļveži iedzīvotājiem patlaban elektroniski pieejami dienesta interneta vietnē vmnvd.gov.lv, savukārt drukātā veidā materiāli drīzumā būs pieejami arī ārstniecības iestādēs, kuras nodrošina valsts apmaksātus paliatīvās aprūpes pakalpojumus, un ģimenes ārstu praksēs.

Lai nodrošinātu iespējami plašu informācijas apriti, Nacionālais veselības dienests aicinājis izstrādāto ceļvežu elektroniskās versijas izvietot valsts pārvaldes iestāžu, sociālo iestāžu, kā arī pašvaldību un nevalstisko organizāciju interneta vietnēs. «Paliatīvā aprūpe ir aktīva un visaptveroša to pacientu aprūpe, kuri sirgst ar smagām, bieži dzīvībai bīstamām hroniskām vai akūtām slimībām vai kuru izārstēšana vairs nav iespējama. Lēmumu par nepieciešamās paliatīvās aprūpes veidu, piemēram, ambulatori, mājās vai stacionārā, var pieņemt ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, individuāli izvērtējot katra pacienta gadījumu,» skaidro Nacionālajā veselības dienestā. 2019. gada 11 mēnešos paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņēmuši vairāk nekā 3000 pieaugušo un aptuveni 280 bērnu. 2020. gadā esošā budžeta ietvaros plānots turpināt apmaksāt parenterālo barošanu (cilvēku mākslīgu barošana, apejot gremošanas traktu) bērniem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu vai ir vecāki (bērniem, kuri jau no bērnības ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas paliatīvās aprūpes uzskaitē), un uzsākt specializēto barošanas maisījumu apmaksu ambulatori arī pieaugušajiem.



 

Abonē