Koalīcija atbalsta paziņojumu par Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņamamību

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Koalīcijas partneri apņēmušies parakstīt partiju apvienības "Jaunā vienotība" sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu par Latvijas okupāciju un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņamamību, pirmdien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes atzina politiķi.

"Jaunās vienotības" frakcijas vadītājs Ainārs Latkovskis mediju pārstāvjiem stāstīja, ka šāds paziņojums ticis sagatavots, ņemot vērā Krievijas paziņojumus par Otrā pasaules kara vēsturi. "Šie paziņojumi nav pieņemami nedz mums, nedz mūsu reģiona valstīm, tāpēc par to vēlamies informēt arī pārējās pasaules valstis," uzsvēra Latkovskis.

Pēc viņa teiktā, līdz rītdienai tiks gaidīti priekšlikumi paziņojuma teksta papildināšanai vai precizēšanai, bet Saeimā šis paziņojums varētu tikt skatīts šo ceturtdien, 16.janvārī.

Jaunās konservatīvās partijas līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda sava politiskā spēkā atbalstu sagatavotajam Saeimas paziņojuma projektam.

"Būtu dīvaini, ja Latvija nereaģētu brīdī, kad Polija, Lietuva un Igaunija jau ir sniegušas asu reakciju uz Krievijas nostāju un revizionistiskajiem paziņojumiem gan par robežām, gan kara sākumu un iznākumu. Tas tiešā veidā skar Latvijas intereses, tāpēc šādu paziņojumu atbalstām," uzvēra Bordāns.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvis Jānis Dombrava atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks atbalstīs Saeimas paziņojumu.

"Nacionālā apvienība jau vairākkārt norādījusi uz Krievijas mēģinājumiem interpretēt vēsturi. Esam arī centušies darīt visu, lai šo uzbrukumu atsistu. Pozitīvi, ka šajā gadījumā tas ir vairāku valstu kopīgs darbs, lai cīnītos pret kremļa mēģinājumiem pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi," pauda Dombrava.

Partijas "KPV LV" pārstāvis Ēriks Pucens piebilda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir iepazinies ar sagatavotā paziņojuma projektu un tas tiks atbalstīts. Arī Mārtiņš Staķis (AP) sacīja, ka partiju apvienība "Attīstībai/Par!" atbalsta paziņojuma projektu, un piebilda, ka nav pieļaujama vēstures pārskatīšana tādā veidā, kā to dara Krievija.

Iepriekš "Jaunās vienotības" politiķi aģentūru LETA informēja, ka sagatavotajā dokumentā starptautiskā sabiedrība aicināta pievērst uzmanību un kritiski vērtēt Krievijas amatpersonu centienus pārrakstīt Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī attaisnot Latvijas prettiesisko okupāciju un aneksiju.

Paziņojuma projektā uzsvērts, ka, mazinot starptautiski nosodītā Molotova-Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā un noliedzot prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu, notiek vēršanās pret Latvijas konstitucionālajiem pamatiem, starptautiskā sabiedrība tiek maldināta par Padomju Savienības lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā, tādējādi radot apdraudējumu starptautiskajai kārtībai.

Paziņojuma norādīts, ka šogad aprit 80 gadi kopš 1940.gada 17.jūnija, kad Padomju Savienība veica agresiju pret Latvijas Republiku, prettiesisku Latvijas okupāciju un aneksiju, ignorējot starptautisko tiesību normas un fundamentālas Latvijas nacionālo tiesību normas.

Savukārt šī gada 8.maijā apritēs 75 gadi, kopš Otrā pasaules kara beigām, kas ietvēra nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulāciju un viena no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem likvidāciju. Tomēr kara beigas, atšķirībā no Rietumeiropas valstīm, nenoveda pie Latvijas un citu Centrālās un Austrumeiropas valstu atbrīvošanas. Latvija atkārtoti tika pakļauta otras totalitārās varas - Padomju Savienības - okupācijai.

Paziņojuma projektā par nepieņemamiem atzīti Krievijas amatpersonu mēģinājumi noliegt vēstures faktus par Otrā pasaules kara cēloņiem, norisi un noslēgumu, tādējādi cenšoties mazināt Padomju Savienības atbildību par kara izcelšanos Eiropā un aktualizēt padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus.

Kā vēstīts, pērnā gada nogalē Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt noliedza PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā un centās zināmu daļu atbildības par konflikta izraisīšanu novelt uz Poliju.

Krievijas prezidents arī noliedza, ka PSRS būtu 1939.gadā iebrukusi Polijā, un apgalvoja, ka Polija bijusi iejaukta Hitlera holokausta plānos.

Decembrī Putins arī kritizēja Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā norādīts, ka Hitlera Vācijas un Staļina PSRS neuzbrukšanas pakts "sagatavoja ceļu tam, lai izraisītos Otrais pasaules karš".

Polijas parlamenta apakšnams nosodījis Krievijas provokatīvos un nepatiesos komentārus, kas tiek pausti centienos daļu atbildības par Otrā pasaules kara izraisīšanu novelt uz Poliju.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais