Situācija Tuvajos austrumos vēl attīstīsies un "status quo" nepaliks, tomēr sliktākais, ko varēja iedomāties, šobrīd ir novērsts, šādu viedokli pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds.
Vaicāts, kā situācija Irānā varētu attīstīties, eksperts norādīja, ka sliktākais, ko varēja iedomāties, šobrīd ir novērsts, jo abas puses - Irāna un ASV - nav bijušas ieinteresētas konfliktā. Tomēr, viņaprāt, ir bijusi zināma veida konfliktēšana ar "sevis ierobežošanu" gan no ASV puses, gan no Irānas puses.
"Irāna bombardēja ASV bāzes, bet zvanīja Irākai un deva signālu, proti, nevēlējās upurus," skaidroja Sprūds. Savukārt tas, ka Irāna pēc uzbrukumiem paziņoja, ka šim uzbrukumam ir bojāgājušie, kaut tādu nebija, liecina par to, ka Irāna gribēja sabiedrībai parādīt, ka "atmaksa ir notikusi".
Viņaprāt, šai konkrētajā situācijā Irāna izvairījās no situācijas eskalācijas un arī ASV puse noreaģējusi mierīgi.
"Tomēr situāciju sarežģī lidmašīnas jautājums, jo tiek ziņots, ka lidmašīna ir notriekta, turpretī Irāna saka, ka tie ir meli un saglabājas jautājums - kā Irāna tagad izskatīsies pasaules acīs," sacīja LĀI direktors. Šobrīd esot gaidāma cīņa par pasaules sabiedrības domu. "Ja lidmašīna ir notriekta, tad būs prasības pēc kompensācijām, un tas to stāstu sarežģīs," atklāja Sprūds.
Pēc eksperta sacītā, stabilitāte reģionā nebūs un ASV klātbūtne Irānas reģiona režīmam ir apdraudoša vai pat draudīga. Viņš uzskata, ka Irāna "ierobežojošā līmenī" ir atbildējusi ASV uzbrukumam Bagdādes starptautiskajai lidostai, kurā tika nogalināts Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani, tomēr "tā mēģinās padarīt dzīvi ASV diezgan neērtu un neomulīgu".
Savukārt komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa soli veikt uzbrukumu Soleimani, eksperts norādīja, ka tādējādi Tramps parādīja, ka vēlēšanu gads neatturēs viņu no iesaistīšanās konfliktos. ASV prezidents veicot šo triecienu ir parādījis, ka nav kļuvis ievainojamāks un ka ar viņu nepieciešams rēķināties, neskatoties uz to, ka gaidāmas vēlēšanas, tomēr nekādu lielu konfliktu ASV prezidents vēlēšanu gadā nevēlēsies, lēsa Sprūds.
"Būs gruzdēšana, būs jezga un nenoliedzami situācijai būs turpinājums. Irāna mēģinās padarīt amerikāņu dzīvi grūtāku, bet iespējams situācijai turpinājums būs meklējams diplomātiskos ceļos," prognozēja Sprūds.
Vaicāts, vai Eiropa varētu būt vidutājs starp abiem spēkiem, eksperts norādīja, ka Eiropas diplomātijai ir potenciāls. "Eiropa ir bijusi tas veidojums pēc uzbūves, kas spēj rast kompromisu un vedināt citus uz kompromisu," sacīja eksperts. Viņš atgādināja, ka pirms gada Francijas prezidentam teju izdevās pie viena galda apsēdināt Irānas prezidentu Hasanu Ruhani Mišelu un Trampu.
Tomēr Eiropai šī situācija nav viegla, vairākkārtīgi uzsvēra Sprūds. Viņš sacīja, ka Eiropai ir grūta pozīcija, jo Eiropas Savienības (ES) iekšienē pastāv dažādas pozīcijas. "Nav tāda vienotā telefona, kur uzzvanīt ES un būs vienota atbilde par ārlietām," pauda LĀI direktors. Savukārt, lai būtu par vidutāju, Eiropai ir jābūt vienotai pozīcijai.
"Eiropai ir ļoti svarīga alianse un transatlantiskās attiecības un tas, ko dara Tramps var patikt vai nepatikt, bet jābūt piesardzīgiem un daudzos jautājumos viņu atbalstošiem," uzsvēra Sprūds.
Kā ziņots, Irāna trešdienas rītā izšāva raķetes uz vismaz divām Irākas aviobāzēm, kurās stacionēti ASV karavīri, paziņoja amatpersonas šajās valstīs. Tas bija pirmais akts Irānas solītajā atriebībā par Soleimani nogalināšanu ASV bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādē.
Trešdien pēc pacelšanās no Teherānas Imāma Homeini lidostas nogāzās Ukrainas aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kurai bija paredzēts doties uz Kijevu. Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ. Irānas aģentūra IRNA, atsaucoties uz lidostas pārstāvi, vēsta, ka lainerim pēc pacelšanās aizdedzies dzinējs.
Savukārt Irānas Civilās aviācijas organizācijas vadītāja Ali Abedzades sacīto citēja ziņu aģentūra "Mehr" norādījis, ka nenodos ASV "melnās kastes" no Ukrainas pasažieru lidmašīnas, kuras katastrofā pie Teherānas trešdien gāja bojā 176 cilvēki.