Kaut arī Valsts prezidenta kā institūcijas reitings* joprojām ir viens no zemākajiem pēdējo desmit gadu laikā, sešos mēnešos kopš stāšanās amatā Valsts prezidents Egils Levits to spējis teju dubultot. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam Jēkaba Straumes vadībā gan vēl ir pēc kā tiekties, taču tas beidzot spējis izrauties no sešus gadus ilgušā negatīvā reitinga pinekļiem. Daudz būtiskāk gan ir tas, ka nospiedošais aptaujā iekļauto institūciju vairākums gada laikā sabiedrības uzticību zaudējis.
Pēc Neatkarīgās pasūtījuma pētījumu aģentūras SKDS veiktās socioloģiskās aptaujas rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2018. gada nogali, Valsts prezidents (kā institūcija) reitingu audzējis no 3,5 līdz 6,5 punktiem, kas šai institūcijai gada laikā ļāvis pakāpties no reitinga 17. vietas uz 12.
Ja no aptaujas ekstrapolē datus tikai par valsts pilsoņiem, tad E. Levita vadībā prezidentūras uzticības reitings kāpis vēl straujāk - no septiņiem punktiem 2018. gada nogalē līdz 11,7 nule aizvadītā gada decembrī.
Jāatgādina, ka pēdējo desmit gadu laikā visaugstākais reitings bijis Raimonda Vējoņa prezidentūrai viņa pirmā pilnvaru gada nogalē (41,1), taču, noslēdzoties viņa prezidentūras termiņam, tas sasniedza kritiski zemos 3,5 punktus.
Sabiedrības skatījumā otra veiksmīgākā institūcija gada laikā bijusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Vēl 2018. gada decembrī tā reitings bija negatīvs, taču 2019. gada nogalē tas pirmo reizi septiņu gadu laikā, pakāpjoties par 3,9 punktiem, sasniedzis pozitīvu bilanci - 0,1 punktu. Ar šādu rādītāju birojs gada laikā no 20. reitinga vietas nokļuvis septiņpadsmitajā.
Tas gan var šķist ārkārtīgi zems rādītājs, taču jāatgādina, ka J. Straume, 2017. gada vidū stājoties amatā, saņēma dienestu ar negatīvu reitingu - mīnus 28,4 punktiem. Te gan arī jānorāda, ka J. Straumes pilnvaru sākumā biroja reitingi auga straujāk nekā pērn. Tas, iespējams, saistāms ar to, ka sabiedrība nedaudz vīlusies, ka skaļām, iepriekš neaiztiktu sfēru skarošām aizturēšanām neseko ātra lietu nonākšana tiesā un iztiesāšana.
Tradicionāli augstā godā sabiedrībā ir arī Nacionālie bruņotie spēki, kas nu jau gadiem ilgi ir otrā uzticību visvairāk rosinošā institūcija. Valsts sargi savu reitingu gada laikā spējuši audzēt vien par 0,4 punktiem, taču tas NBS reitingā ļāvis otro pozīciju saglabāt.
Un tās arī ir visas pozitīvās ziņas 24 aptaujā iekļauto institūciju darbiniekiem - pārējās sabiedrības acīs zaudējušas uzticības punktus, kaut arī daudzas atrodas augstākā reitinga vietā nekā Valsts prezidents vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Ilggadējās šī reitinga līderes ir izglītības iestādes, taču, par spīti rosīgajai vai brīžam haotiskajai izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas darbībai, sabiedrības acīs gada laikā tās zaudējušas 8,6 uzticības reitinga punktus.
Reitinga trešajā un ceturtajā vietā jau daudzus gadus secīgi ir radio un televīzija, taču arī šie mediji zaudējuši uzticības kredītu. Radio tas sarucis par 7,2 punktiem, bet televīzijai par 8,3 punktiem. Mazāks reitinga kritums - par 6,2 punktiem - ir drukātajai presei, taču ar to ir pieticis, lai gada laikā tā no devītās reitinga pozīcijas noslīdētu līdz desmitajai.
Uz vispārējā neveiksminieku fona 2019. gads relatīvi sekmīgs bijis Valsts policijai. Tā gada laikā gan zaudējusi 4,8 reitinga punktus, taču vēl kritiskāk vērtētie ļāvuši tai pakāpties no septītās uz piekto reitinga pozīciju.
Visskarbāk sabiedrības vērtējums mainījies par komercbankām. Vēl 2018. gada decembrī jeb aptuveni desmit mēnešus pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ar komercbankām saistīto problēmu eksplodēšanas to reitings bija negatīvie 14 punkti, bet 2019. gada nogalē tas noslīdējis jau līdz negatīvajiem 36,7 punktiem.
Te vietā atgādināt, ka komercbanku tēlu papluinījuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumi. Piemēram, līdz ar citām lokālajām sankcijām FKTK 1,3 miljonu sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežojošo likuma pārkāpumiem piemēroja Swedbank, bet PNB bankas darbība augustā vispār tika apturēta.
Uz kopējā fona komercbanku pozīcija reitingā gan nav mainījusies. Tā arī pēc gada ir 21., jo sabiedrības neuzticību augstākajā pakāpē joprojām izpelnījusies izpildvara, lēmējvara un politiskās partijas.
Proti, reitinga 22. vietā esošais Ministru kabinets gada laikā zaudējis tikai 0,9 reitinga punktus, taču pārliecinoši saglabājis savu trešo vietu no beigām. Lielāks reitinga kritums ir Saeimai, kas gada laikā zaudējusi 2,9 punktus, bet arī tā saglabājusi savu reitinga 23. vietu, jo politiskajām partijām, kas gada laikā zaudējušas 6,9 reitinga punktus, nekādi neizdodas pārliecināt sabiedrību, ka to rīcība ir uzticības vērta. Jādomā, ka tieši iesīkstējušo stereotipu laušanai bija nepieciešams partiju finansējumu no valsts budžeta vairākkārt palielināt.
* Reitingi aprēķināti, no aptaujas, kurā laika periodā no 30.11.2019. līdz 11.12.19. piedalījās 1538 respondenti, pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru
Arnis Kaktiņš, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors:
- Visticamāk tam, ka teju visas aptaujā iekļautās institūcijas zaudējušas sabiedrības uzticību, ir vairāk nekā viens cēlonis. Tas saistīts ar citiem indikatoriem, kurus mēs pētām biežāk. Kopiespaids izveidojies tāds, ka 2018. nogalē iedzīvotājiem vēl bija salīdzinoši piepacelts noskaņojums. Nesen bija beigušās Saimes vēlēšanas, Saeimā ievēlēti jauni politiskie spēki, liela daļa no vecajiem, sliktajiem un nīstajiem no likumdevēja bija aizšķūrēti projām. Līdz ar to daļai sabiedrības šķita, ka nu nāk labāki laiki. Tā rezultātā virkne dažādu rādītāju pēc vēlēšanām kāpa uz augšu. Bet kopš tā laika pagājis gads, un 2019. nogalē aina rādās diezgan atšķirīga. Vēl vasarā atsevišķi indikatori atradās vēsturiski augstākajos līmeņos, bet rudenī noskaņojums sāka bojāties, un tam ir viegli identificējams pamats. Tas viss sākās ar valsts budžetu un solījumiem, kas tika doti un netika pildīti. Bet ne tikai - arī reģionālā reforma, kas kā ceļa rullis iet uz priekšu, par spīti tam, ka liela daļa iedzīvotāju ir neapmierināti ar to, kā grib apvienot novadus, arī batālijas ap Rīgas domi. Pēdējos mēnešos vara, politiķi sabiedrībai sarūpēja pietiekami daudz tādu notikumu, kas nav uzlabojuši noskaņojumu, drīzāk bojājuši. Šādā kontekstā varam skatīties arī uz institūciju vērtējumu. Bet tas ir tikai viens aspekts, pilnīgai ainai vajadzētu skatīt katras institūcijas paveikto.
