Politologs: Irāna pilnīgi noteikti veiks skaļu rezonansi izraisošus atbildes pasākumus pret ASV

© EPA/SCANPIX/LETA

ASV un Irānas attiecību saasināšanās pēdējās dienās nāk par labu Irānas režīmam, sacīja politologs Kārlis Daukšts.

"Pēdējo dienu notikumi radījuši Irānas iedzīvotāju histērisku masu atbalstu valdošajam Irānas režīmam, jo, gribot vai negribot, bet valsts gods ir jāaizstāv. Redzam, ka pazuduši visi pirms gada vērotie protesti pret režīmu un Irānas iedzīvotāji pauž savu sašutumu un atbalstu valdībai," sacīja politologs.

Daukšts izteica prognozi, ka Irāna pilnīgi noteikti veiks skaļu rezonansi izraisošus atbildes pasākumus pret ASV, jo to prasot visa izveidojusies situācija.

Tāpat Daukšts pauda uzskatu, ka patlaban notiekošais ir arī NATO sabiedroto un Eiropas Savienības valstu reakcijas pārbaude - cik vienota savā nostājā būs Eiropa. "Notikumu attīstība Eiropai nav patīkama, mēs jau vērojam Vācijas un Francijas pausto neapmierinātību ar situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos," skaidroja politologs.

Viņš arī piebilda, ka "ar blīkšķi" veiktā ASV pastiprinātas klātbūtnes atgriešanās Irākā parāda, ka kurdu teritorijas Irākā un Sīrijā jau tiek uzskatītas par nākotnes valstisku veidojumu iezīmēm.

Daukšts norādīja, ka, viņaprāt, ASV militārā vadība cieši koordinē savu militāro sadarbību ar Krieviju. "Kad ASV rudenī pirms Turcijas veiktās militārās operācijas paziņoja par savu aiziešanu no Sīrijas ziemeļiem, Krievijai tas noteikti nebija patīkami, jo radās drošības vakuums un Krievijai būtu nepieciešami lieli papildu līdzekļi tā aizpildīšanai. Domāju, ka ASV atgriešanās ir atvieglojums Krievijai," pauda Daukšts.

Jautāts, kā šajos notikumos būtu jāreaģē Latvijai, Daukšts sacīja, ka "Latvijas pozīcija ir droša un vienkārša - mēs darīsim to, ko darīs pārējās Eiropas Savienības valstis un mūsu pozīcija nebūs atšķirīga".

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā, ja Irāna uzbruks ASV objektiem vai pilsoņiem, atmaksājot par ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanu.

Piektdien ASV raķešu triecienā triecienā pie Bagdādes lidostas tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss. Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc Trampa rīkojuma.

Pēc trieciena Pentagons paziņoja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā", kā arī, ka "Kudsas spēki" ir "atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu". Tostarp Savienotās Valstis vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31.decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.

Irāna ir draudējusi atriebties par Soleimani nāvi.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais