Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē pagarināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas pēc Maskavas militārā iebrukuma Ukrainā, par vēl sešiem mēnešiem, paziņoja augsta ranga ES amatpersonas.
Sankcijas līdz šim bija spēkā līdz 31.janvārim. Tās ir pagarinātas pēc pirmdien Parīzē notikušā Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas samita, kurā neizdevās panākt būtisku lūzumu Ukrainas austrumos notiekošā militārā konflikta atrisināšanai.
Sankcijas, kas vērstas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm, tai skaitā naftas uzņēmumiem, tika pagarinātas līdz 2020.gada vidum.
"Krievijai noteikto sankciju pagarināšana ir pieņemta," tviterī paziņoja Eiropadomes prezidenta Šarla Mišela preses sekretārs.
Sankcijas saistībā ar Krievijas lomu bruņotajā konfliktā Ukrainā pirmoreiz tika pieņemtas 2014.gadā pēc Malaizijas aviosabiedrības "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas virs promaskavisko separātistu ieņemtās Ukrainas austrumu teritorijas. Tās regulāri tiek pagarinātas par sešiem mēnešiem.
Lai gan Francijas prezidents Emanuels Makrons pēdējā laikā ir aicinājis uzlabot attiecības ar Maskavu, ES turpina uzstāt, ka ir pilnībā jāizpilda 2015.gada Minskas vienošanās, pirms šīs attiecības varētu tikt normalizētas.
Tā saukto Minskas vienošanos mērķis ir karadarbības izbeigšana un politiska risinājuma atrašana separātistu ieņemtajām teritorijām.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka sankcijas ir jāturpina, "jo Krievijai ir vajadzīga motivācija, lai panāktu solījumu izpildi, kurus tā deva sarunu pirmajā stadijā".
Pirmdien notikušais Parīzes samits bija tikai "pirmais solis", sacīja Nausēda. "Es domāju, ka ir vajadzīgs daudz vairāk sadarbībā no Krievijas, lai būtu rezultāti," viņš piebilda.
"Līdz šim mūsu redzētās piekāpšanās ir bijušas no Ukrainas puses - es gribētu redzēt daudz lielāku gatavību no Krievijas puses panākt galīgo rezultātu."
Krievija 2014.gada februārī okupēja un martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.