SAB un VDD sola izmantot deputātu informāciju par Bordānu

 
©Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Informācija par tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīcību, graujot valsts tēlu, tiks izvērtēta un izmantota tālākam darbam valsts noslēpuma sargāšanā, atbildot uz 30 Saeimas deputātu parakstīto vēstuli drošībniekiem, sola Satversmes aizsardzības birojs (SAB) un Valsts drošības dienests (VDD).

Šā gada 7. novembrī deviņi Saeimas deputāti no ZZS (Armands Krauze, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Janīna Jalinska, Gundars Daudze un Dana Reizniece-Ozola); 16 Saskaņas pārstāvji (Jānis Urbanovičs, Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Ļubova Švecova, Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs, Nikolajs Kabanovs, Regīna Ločmele-Luņova, Inga Goldberga, Ivans Ribakovs, Edgars Kucins), kā arī pieci pie frakcijām nepiederoši Saeimas deputāti (Linda Liepiņa, Didzis Šmits, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko) nosūtīja vēstuli SAB, Ģenerālprokuratūrai, Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) un Valsts drošības dienestam. Vēstules nosaukums - «Par tieslietu ministra J. Bordāna rīcības atbilstību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saglabāšanas kritērijiem».

Vēstuli neparakstīja Nacionālās drošības komisijas (NDK) locekļi Māris Kučinskis no ZZS un Valērijs Agešins no Saskaņas, lai varētu piedalīties lēmumu pieņemšanā, kad SAB un VDD atbildes tiks skatītas NDK.

Pretvalstiskas intereses

Deputāti raksta, ka «jau no pirmās amata ieņemšanas dienas J. Bordāna rīcībā ir saskatāma vēlme publiski graut valsts tēlu Eiropas un pasaules mērogā, apšaubīt un ietekmēt neatkarīgu tiesību aizsardzības iestāžu darbu, iespējams, ar mērķi destabilizēt Latvijas Republikas finanšu un tieslietu sektoru, lai realizētu šauras pretvalstiskas grupas intereses».

Vēstulē atgādināts, ka jau trešajā dienā pēc apstiprināšanas tieslietu ministra amatā J. Bordāns vairāk nekā 30 Latvijā akreditētajām ārvalstu vēstniecībām izsūtījis ģenerālprokuroru un Latvijas tiesu varu apmelojošu vēstuli. Deputāti pievērsuši uzmanību arī citām J. Bordāna darbībām Ģenerālprokuratūras neatkarības ietekmēšanā un neslavas celšanā ģenerālprokuroram.

Vēstulē citēta arī OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) norāde, kurā, pēc deputātu domām, atspoguļojas uz valsts amatpersonu nomelnošanu vērstie J. Bordāna darba augļi. OECD dokumentā cita starpā rakstīts: «Darba grupa arī pauž nožēlu, ka valdības atkārtotā un atklātā kritika ģenerālprokuroram draud radīt politisku iejaukšanos prokuratūras darbībā. Tas kopā ar pierādījumiem par valsts sagrābšanu rada bažas par izmeklēšanas un prokuratūras neatkarību Latvijā.»

Tiesu varas ietekmēšana

Vēstulē pieminēti arī J. Bordāna publiskie komentāri saistībā ar krimināli apsūdzēto Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu: «J. Bordāns konsekventi ir arī veicis darbības, ko varētu vistiešākajā veidā raksturot kā iejaukšanos neatkarīgās tiesu sistēmas darbībā, komentējot vēl iztiesāšanā esošo kriminālprocesu attiecībā uz savu partijas biedru Juri Jurašu, apgalvojot, ka visa lieta ir pilnībā safabricēta un tikai korumpēti cilvēki un «bezkompromisa tiesiskuma pretinieki» to neredz.»

Atgādināts, ka ministrs tiesu varu centies ietekmēt, arī sakot, ka nevienā tiesas instancē Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka prasība netikšot apmierināta.

Deputāti atgādina arī J. Bordāna uzbrukumu Augstākajai tiesai pēc Augstākās tiesas senatores Marikas Senkānes paziņojuma par ģenerālprokurora darbības pārbaudes rezultātiem. Vēstules autori uzsver, ka J. Bordāns, kritizējot tiesu, nav sniedzis «nekāda veida pierādījumus attiecībā uz saviem Augstākās tiesas reputāciju graujošajiem apgalvojumiem, tādējādi savā darbībā ne tikai cenšoties ietekmēt vēl neizskatītu lietu rezultātu, bet arī mazināt gan Latvijas sabiedrības, gan ārvalstu partneru un investoru uzticību Latvijas tiesu sistēmai. Uzskatām, ka J. Bordāna darbībā ir saskatāma konsekventa rīcība, kas mērķēta uz Latvijas tiesu sistēmas reputācijas un uzticamības graušanu Latvijas un starptautiskās sabiedrības acīs, kas ir klaji pretvalstiska un nav savienojama ar augstāko pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.»

Informāciju pieņem zināšanai

SAB tā direktora Jāņa Maizīša personā deputātiem cita starpā atbildējis, ka «pieeju valsts noslēpuma objektiem liedz personai, par kuru pārbaudes gaitā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Saeimas deputātu vēstulē sniegtā informācija ir izvērtēta un tā tiks izmantota tālākam darbam valsts noslēpuma aizsardzības uzraudzībā».

J. Maizītis gan piebildis - ja, piemēram, Saeimas deputātu rīcību regulē Saeimas deputātu ētikas kodekss un Saeimas Kārtības rullis, tad Ministru kabineta locekļiem šādu regulējumu nav: «Vēsturiski Ministru kabineta ētikas kodeksa projekts ir bijis izstrādāts, taču SAB rīcībā nav informācijas par tā aktualitāti un virzības apstākļiem.»

VDD tā priekšnieka pienākumu izpildītāja Ērika Cinkusa personā cita starpā deputātiem atbildējis, ka pieņem viņu sniegto informāciju «tās tālākai izmantošanai savas kompetences ietvaros».

Ģenerālprokuratūra ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja Arvīda Kalniņa personā un Saeimas Nacionālās drošības komisija tās priekšsēdētāja Māra Kučinska personā deputātiem atbildējuši, ka viņu vēstule pārsūtīta vērtēšanai SAB.