Pauž aizdomas, ka valdības partijas gatavo sev pozīcijas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām

Pašlaik nav izskaidrota valdības partiju virzīto grozījumu likumos "Par pašvaldībām" un par vietvaru vēlēšanām nepieciešamība, tādējādi radot aizdomas, ka valdošās partijas likumā gatavo sev pozīcijas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, šādu viedokli pauda Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Viktors Valainis.

"Šķiet, ka grozījumi ir sagatavoti saistībā ar mērķi atlaist Rīgas domi. Tiek veidota procedūra pie varas esošajiem, kuri vēlas startēt vēlēšanās," sacīja Valainis.

Valainis uzsvēra, ka jau šobrīd likumos ir noteikts skaidrs mehānisms, kā rīkoties, ja pašvaldība neievēro likumu, tostarp ir noteikts, kā iecelt administratoru, līdz ar to neesot skaidra grozījumu nepieciešamība. Politiķis mudināja atklāt grozījumu patieso motivāciju, jo līdz šim esot izskanējuši vien "politiski lozungi".

Politiķis secināja, ka ar likumu grozījumiem valdības partijas gatavojas Rīgas domes atlaišanai. Viņš norādīja, ka jau tagad ir noteikta procedūra, kā domi iespējams atlaist, tomēr tā ir galēja rīcība. Valainis uzsvēra, ka nepieciešams skaidri redzēt, kurus likumus dome ir pārkāpusi vai ar kādiem pienākumiem tā netiek galā.

"Rīgas domes atlaišanai ir jābūt likumīgai. Nedrīkst balstīties emocijās. Tas ir pamatprincips," teica Valainis, pieminot arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) lēmumu atstādinot kādreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), par ko pašlaik gaidāma tiesvedība un tiesa vēl vērtēs, cik pamatots bijis ministra lēmums.

Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors norādīja, ka asociācija sekos līdzi notikumu attīstībai. Viņš pastāstīja, ka gan Saeimas atbildīgajā komisijā, gan dažādās darba grupās ir runāts par pašvaldību un vēlēšanu likumu. "Nekad šajās tikšanās reizēs šādas iniciatīvas nav izskanējušas. Tās ir parādījušās tikai tagad," uzsvēra Valainis.

Asociācijas pārstāvis pauda nostāju, ka "no labas likumdošanas prakses nav pieļaujams, ka viena notikuma dēļ skrien un maina likumu, lai to pievilktu klāt citam notikumam".

"Jāatceras, ka plānotie likumu grozījumi, kas pašreiz ir iesniegti izskatīšanai komisijās, neattieksies tikai uz Rīgu, bet uz visām citām pašvaldībām. Un tas ir nopietns jautājums," norādīja Valainis.

Viņš aicināja atcerēties arī iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) centienus panākt Rīgas domes atstādināšanu ar izstrādātu likumprojektu. "Mēs visi zinām, ar ko tas beidzās. Būs interesanti salīdzināt, ar ko Gerharda domes atlaišanas likumprojekts atšķirsies no Pūces. Manuprāt, atšķirības būs grūti saskatīt," sacīja Valainis.

Kā ziņots, Saeima šodien izskatīšanai komisijās nodeva koalīcijas deputātu iesniegtos likumu grozījumus, kas, ja tuvākajā laikā tiktu rīkotas jaunas Rīgas domes vēlēšanas, ļautu pašvaldību ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Grozījumi paredzēs jaunu kārtību, ja pašvaldības dome tiek atlaista, kad līdz tās pilnvaru beigām palikuši no deviņiem līdz 24 mēnešiem. Paredzēts noteikt, ka pēc atlaišanas jaunievēlētās domes pilnvaru laiku veidotu gan iepriekšējās domes atlikušais termiņš, gan arī pilnais četru gadu termiņš, kas paredzēts pēc kārtējām vēlēšanām.

Līdz Rīgas domes pilnvaru beigām pašlaik ir vairāk nekā deviņi mēneši un mazāk nekā 24 mēneši, tāpēc, kamēr šie apstākļi ir spēkā, Rīgas domes atlaišanas gadījumā uz pēc tam ievēlamo jauno domes sasaukumu attiektos šīs izmaiņas.

Likumos paredzēts veikt arī citas saistītās izmaiņas. Grozījumi iesniegti likumā "Par pašvaldībām" un arī Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā.