Raidījums: Latvijas Bankas prezidenta kandidāta sieva strādā Šķēles un Šlesera firmu vadībā

Koalīcijas partneri sola līdz otrdienai vienoties par kopīgu Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu. Pašlaik partijām ir divi favorīti, kuriem ir lielākais atbalsts koalīcijā. Visi kandidāti sola samazināt Latvijas Bankas darbinieku skaitu un tēriņus. Taču bankas prezidenta ietekme nevis samazināsies, bet gan augs, jo drīzumā plānota Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana centrālajai bankai, vēsta "Nekā personīga".

Vēl pagājušajā nedēļā par reāliem pretendentiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu uzskatīja trīs. Šopirmdien parādījās ceturtais. Partiju sadarbības padomē Jaunās konservatīvās partijas politiķi iebilda, ka sarakstu vajadzētu papildināt. Gatis Eglītis ieteica tajā iekļaut "Altum" vadītāju Reini Bērziņu.

Bērziņa kandidatūras pievienošanu atbalstīja Nacionālā apvienība, bet citi koalīcijas partneri par pēdējā brīža papildinājumu nebija apmierināti. Kā profesionāli viņu vērtējot augstu, bet izglītība un pieredze neatbilst tai, ko sagaida no centrālās bankas vadītāja un Eiropas centrālās bankas padomes locekļa.

ALEKSANDRS KIRŠTEINS

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Mēs redzējām, ka Bērziņa kungam ir Šveices Biznesa skola un arī starptautiskās grāmatvedības sertifikāts Londonā. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs, bet, mūsuprāt, arī galvenais nav darbs Latvijā, lai gan, protams, tas arī svarīgs, bet monetārā politika, ko realizē Eiropas Centrālā banka, ir jāatzīst, ka ar Eiropas Savienības monetāro politiku un Eirozonu pašreiz ir diezgan lielas grūtības.

GATIS EGLĪTIS

Saeimas deputāts (Jaunā konservatīvā partija)

Visiem četriem kandidātiem ir kaut kādas astītes, tā varētu teikt, viens tur ir makšķerējis kopā ar esošo centrālās bankas prezidentu, viens tiek vainots par kaut kādām neizdarībām attiecībā uz banku sektora uzraudzību pirms 10 gadiem, citam vēl kaut kas. Manā skatījumā, cik es zinu, Bērziņa kungs nenodarbojas, nav aktīvs politikā, viņš nepārstāv nekādas intereses, cik es zinu, un tas, ko es vērtēju ir tas viņa profesionālais sniegums, un tas ir bijis ļoti augstā līmenī.

Bērziņš pēc "Tautas partijas" līdera Andra Šķēles ieteikuma bija ievēlēts partijas valdē, kandidējis 2010. gada vēlēšanās "Pa labu Latviju" sarakstā. 36 gadus vecais Bērziņš bijis vairāku lielu valsts uzņēmumu vadībā. Pēdējos četrus gadus viņš vada valsts uzņēmumu "Altum", ko izveidoja, apvienojot Hipotēku banku, Lauku attīstības fondu un Latvijas garantiju aģentūru.

Reiņa Bērziņa CV

• Jurists Cēsu domē
• Saeimas deputāta Jāņa Porieša (Tautas partija) palīgs
• Premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) padomnieks
• Aizsardzības ministra Vineta Veldres (Tautas partija) padomnieks
• Iekšlietu ministra Mareka Segliņa (Tautas partija) padomnieks
• Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs
• "Tautas partijas" frakcijas konsultants
• Latvijas garantiju aģentūras valdes loceklis
• "Lattelecom" padomes loceklis
• Patentu valdes direktors
• Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks
• LU rektora Indriķa Muižnieka padomnieks
• "Altum" valdes priekšsēdētājs

REINIS BĒRZIŅŠ

"Altum" valdes priekšsēdētājs

Ir bijušas situācijas, kad, protams, es esmu ticies ar ļoti daudziem cilvēkiem, kas agrāk ir bijuši politikā, šobrīd ir uzņēmējdarbībā no visdažādākajām politiskajām partijām, un tā mana lieta ir tā, ka to, ko mēs darām, mēs vienmēr runājam ar jebkāda veida uzņēmējiem, kuri tiešām dara savu darbu, bet nevienam ne pa labi, ne pa kreisi ir kādas vai atlaides vai priekšrocības, vai kaut kādas diskriminācijas.

Ja mēs sākām, kā es minēju, 2015. gadā ar 240 darbiniekiem un 370 miljonu portfeli, tad mēs šobrīd esam ar 195 darbiniekiem ar 620 miljoni portfeli, tātad apjomi ir auguši par 70%, darbinieku skaits ir samazināts par 20%. Vidēji tas nozīmē divreiz lielāks apjoms uz darbinieku. Es ticu, ka kaut ko līdzīgu var izdarīt arī Latvijas Bankā.

Saistība ar Šķēli un Šleseru nav tikai "Altum" vadītāja pagātne. Viņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa ir padomes priekšsēdētāja "Rīgas tirdzniecības ostā" un citos abu ekspolitiķu ģimenēm piederošos tranzītbiznesa uzņēmumos. Viņiem "Rīgas tirdzniecības osta" pieder caur firmu "MCH Investīcijas". Tieši šis uzņēmums šobrīd gaida FKTK un Eiropas Centrālās bankas atļauju iegādāties banku "Meridian Trade Bank". Izpētījuši Bērziņa politisko pagātni, JKP centās norobežoties no partijas biedra izteiktā priekšlikuma un apgalvo, ka tā nav bijusi frakcijas ideja.

"Attīstībai/Par" ieteiktā Inna Šteinbuka savas izredzes tikt izvēlētai vērtē zemu. Augstos amatos Eiropas Komisijā, Starptautiskajā Valūtas fondā uz citās vietējās un starptautiskās iestādēs strādājušo Šteinbuku divas frakcijas pat neaicināja uz tikšanos. Politiķi pie izslēgtas kameras izsaka aizdomas, ka makroekonomiste būs pārāk pretimnākoša atsevišķām bankām.

INNA ŠTEINBUKA

Fiskālās disciplīnas padomes locekle

Šobrīd izveidojas tāda paradoksāla situācija, ka Latvijas stratēģiju finanšu sektora jomā nosaka uzraugi. Protams, ja starptautiskie partneri vai starptautiskās institūcijas izsaka bažas par to, ka pie mums tās naudas atmazgāšanas mašinērija ir tik ļoti labi attīstīta un to vajag piebremzēt, protams, ka tas ir jāaizpilda. Bet nedrīkst iešūpoties galējībā, ka līdz ar to mēs arī nedosim ekonomikai skābekli.

Pieteikšanās process, tā saucamais pietikšanās process... Man vispār nav skaidrs, kāpēc visi to sauc par pieteikšanos, jo neviens man neteica kaut kur pieteikties oficiāli, parakstīt kaut kādu papīru vai vismaz mutiski pateikt "es pieteicos". Nu, tā nebija, līdz ar to tas viss process man liekas relatīvi dīvains, jo, piedaloties vairākos konkursos, arī starptautiskajos konkursos, es zinu parasti konkursa noteikumus, es zinu, kādi kritēriji tiek ņemti vērā.

Ceturtdien koalīcijas partijas grasījās vienoties par kopīgo kandidātu. Politiķi ļoti centās tikšanos rīkot slepus no žurnālistiem, bet neizdevās ne noslēpties, ne vienoties.

Līdz pašu nospraustajam termiņam, piektdienai, koalīcijas partneri par kopīgu Latvijas Bankas amata kandidātu vienoties nespēja. Tā vietā sarunu laiks pagarināts līdz otrdienai. Vienīgais, par ko vienošanās ir panākta, ir kandidātu saraksta saīsināšana līdz divām personām.

Nacionālā apvienība un "Attīstībai/Par" piekāpās un piekrita neuzstāt un Šteinbukas un Bērziņa kandidatūrām, ja Cērpam vai Kazākam izdodas savākt visu piecu partiju atbalstu.

Latvijas centrālās bankas prezidenta amata kandidātu pieteikt var jebkuri desmit deputāti, tomēr koalīcija uzstāj uz vienotu lēmumu. Viņi uzskata: ja līdz balsošanai nonāks vairāki kandidāti, būs augsne darījumiem starp koalīcijas partijām un ar opozīciju.

ANDREJS KLEMENTJEVS

Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs ("Saskaņa")

Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai balsojumā būtu ne koalīcijas kandidāts, bet lai katrs, kurš balso, paņemtu uz sevi politisko atbildību. Ja deputāti izies no koalīcijas vienošanās un iedos balsot godīgi uz plenārsēdi, es domāju, ka būs daudz spēcīgāks kandidāts, tāpēc, ka jau šodien kuluāros runā, ka būs izvirzīta kompromisa persona no visas koalīcijas, zinot, ka katrai partijai ir savi kaut kādi varianti.

Un kompromiss ir Cērps?

Pilnīgi precīzi, jā.

Uldis Cērps ir pirmais Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs. Viņš amatā tika apstiprināts uz diviem termiņiem. Abas reizes virzītājs bija "Tautas partijas" finanšu ministrs, kā arī Latvijas Bankas prezidents - pirmajā reizē Einars Repše, otrajā - Rimšēvičs. Pusgadu pirms 2008. gada finanšu krīzes Cērps uzvarēja konkursā uz amatu Zviedrijas Finanšu inspekcijā un Latviju pameta. Šoruden viņš pats publiski paziņoja, ka vēlas kļūt par Latvijas Bankas prezidentu.

ULDIS CĒRPS

Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas gubernatora padomnieks

Ņemot vērā to, ka šīs te prasmes, kas ir nepieciešams Latvijas Bankas prezidentam, man piemita, ņemot vērā manu darba pieredzi, atbildot par banku uzraudzību Zviedrijā, astoņus gadus strādājot pirms tam Finanšu kapitāla tirgus komisijā, pirms tam esot arī Rīgas Fondu biržas prezidentam, tagad šobrīd darbojoties ne tikai Apvienoto Arābu Emirātu Centrālajā bankā un viņa vadības grupā, bet arī darbojoties Eiropas Investīciju bankas audita komitejā, man likās, ka man ir nepieciešamā pieredze un izpratne par finanšu sistēmu, kas šim amatam ir Latvijā nepieciešama.

Cērpa apstiprināšanas pretinieki uzskata, ka viņš pārāk ilgi bijis ārpus Latvijas. Viņam arī atgādina, ka finanšu krīzes dziļumā un "Parex" krahā līdzvainīga ir arī Cērpa vadītā FKTK.

ULDIS CĒRPS

Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas gubernatora padomnieks

Es saredzu savu līdzatbildību tādā ziņā, ka pat tad, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tolaik nebija visi tie rīki, kas bija nepieciešami krīzes ierobežošanai, mums droši vien bija aktīvāk jālobē valdībā, aktīvāk jāaicina pieņemt šos te, likumdošanas ierobežojumus kredītu ņemšanai un jādara tas divus gadus ātrāk. Tas, kas tika izdarīts, tika izdarītas divus gadus par vēlu.

Ilggadējo "Swedbank" galveno ekonomistu Mārtiņu Kazāku Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināja pirms gada. Kā centrālās bankas prezidenta kandidātu viņu slavē par izcilu izglītību, bet kā mīnusu norāda pieredzes trūkumu vadītāja amatā. Viņa kandidatūras pretinieki pauž aizdomas par Rimšēviča ietekmi uz kolēģi Latvijas Bankas padomē.

ULDIS CĒRPS

Apvienoto Arābu Emirātu centrālās bankas gubernatora padomnieks

Mums ikdienas darbā ir diezgan būtiskas domstarpības, gan skatā uz bankas attīstību nākotnē, gan arī attiecībā uz tiem lēmumiem, ko banka pēdējā gada laikā, īpaši pēdējā pusgada laikā, ir pieņēmusi. Manuprāt, daudzos gadījumos tā ir absolūti normāla lieta, jo centrālās bankas padome ir koleģiāls veidojums, tā ir koleģiāla institūcija, kuru nudien visiem nav jābūt vienam un tam pašam viedoklim. Vairākos gadījumos mūsu viedokļi kardināli atšķiras.

Ja arī līdz otrdienai koalīcijai nebūs skaidrs savs kandidāts, tad opozīcijā esošie ZZS situāciju izmantos, lai iniciatīvu ņemtu savās rokās.

RAIMONDS BERGMANIS

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks

Teorētiska iespēja vienmēr pastāv, kaut kā jau tas jautājums būs jārisina, un, ja nevarēs koalīcija vienoties, ko viņi ir teikuši un solījuši kārtējo reizi sabiedrībai, kaut kā ir jārisina.

Nākamā gada pavasarī pilnvaru termiņš beigsies arī Latvijas Bankas viceprezidentei Zojai Razmusai. Saeimas deputāti pieļauj, ka viņas vietā padomes locekli varētu nemeklēt un par centrālās bankas viceprezidenti pēc apvienošanās iecelt FKTK vadītāju.