Levits aicina Saeimu atteikties no tukšu solījumu likumiem

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Saeimai nākotnē ir jāatsakās no tukšu solījumu likumu pieņemšanas un jāpārskata jau esošie šāda rakstura likumi, izsludinot 2020.gada budžetu, vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) un premjeram Krišjānim Kariņam (JV) paziņojis Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents īpaši pievērsies Veselības aprūpes finansēšanas likumam, kurā nozarei apsolīts lielāks finansējums nekā valdība uzskata par iespējamu nodrošināt budžetā. Šī pretruna īpaši saniknojusi mediķus, kuri jau sarīkojuši vairākas protesta akcijas, turklāt daļa no viņiem iestājas par Saeimas atlaišanu, pārmetot tai solījumu neturēšanu.

Levits norāda, ka Saeima, negrozot pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumos solīto, bet vienlaikus arī neizpildot šo solījumu valsts budžetā 2020.gadam, nav vairojis iedzīvotāju uzticēšanos likuma spēkam un paša likumdevēja lemtajam.

Kā atzīmē Levits, turklāt Veselības aprūpes finansēšanas likums nav vienīgais Latvijas tiesību sistēmā spēkā esošais likums, kas paredz noteiktu finansējumu kādam atsevišķam jautājumam. "Latvijas tiesību sistēmā ir spēkā vairāki likumi, kas paredz pienākumu nodrošināt kādam jautājumam noteiktu finansējumu ikgadējā valsts budžetā. Tomēr šie likumi lielākoties ilgstoši netiek izpildīti, katru reizi ikgadējā valsts budžetā paredzot mazāku finansējumu," rakstīts vēstulē.

Prezidents atsaucās uz Satversmi, kas "saprātīgi ierobežo Saeimas iespējas noteikt jaunus, budžetā neparedzētus izdevumus, vienlaikus neparedzot līdzekļus, ar kuriem šos izdevumus segt". Prezidents atzīmē, ka Satversmes 66.panta prasība saista pašu likumdevēju ar tā pieņemto budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvara likumu. Panta otrā daļa esot piemērojama arī gadījumos, kad likumdevējs vēlas ar atsevišķu likumu lemt par iespējamiem izdevumiem no valsts budžeta.

"Arī šajos gadījumos likumdevējam ir jāparedz konkrēti līdzekļi, no kuriem segt šos izdevumus, kā arī jāsaskaņo šāds likums ar budžeta likumu un vidējā termiņa budžeta ietvara likumu. Sagaidu, ka Saeima turpmāk atturēsies no šādu tukšu solījumu likumu pieņemšanas, kuru pienācīgu izpildi tā nespēj nodrošināt, kā arī rūpīgi izvērtēs jau spēkā esošos likumus, tos saskaņojot ar Satversmes prasībām," norādīja Levits.

Atsaucoties arī uz Saeimas kartības rulli, Levits atzīmējis, ka tas Saeimai dod iespēju vienlaikus ar gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu vienotā budžeta likumprojektu paketē izskatīt ar budžetu saistītus likumprojektus. Vienlaikus Saeimas kārtības rullis paredz precīzus kritērijus, kad pieļaujams kādu jautājumu apspriest budžeta likumprojektu paketē.

"Budžeta likumprojektu paketē var ieļaut vienīgi tādus jautājumus, kas, pirmkārt, attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un, otrkārt, ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu. Ja attiecīgās prasības netiek rūpīgi ievērotas, pastāv ticama iespēja, ka šāds likumdošanas procesa pārkāpums var būt par iemeslu likuma satversmības pārbaudei," akcentēja Levits.

Valsts pirmā amatpersona vēstulē aicina gan Ministru kabinetu, gan Saeimu turpmāk pievērst lielāku vērību tiem likumprojektiem, kurus iekļauj budžeta likumprojektu paketē, un tajos ietvertajam regulējumam.

Tāpat Levits norādīja, ka iedzīvotāju uzticēšanos Saeimai un likumdevēja autoritāti vairo ne tikai pieņemto likumu kvalitāte, bet arī pienācīga to apspriešana Saeimas un komisiju sēdēs.

"Saeimu veido simts vienvērtīgi tautas priekšstāvji. Neatkarīgi no tā, vai viņš pārstāv Saeimas vairākumu vai mazākumu, katram tautas priekšstāvim ir vienāda atbildība par Saeimas darba kvalitāti un pienācīgu tā norisi," vēstulē norādīja prezidents.

Vēstulē prezidents mudina katru Saeimas deputātu apzināties sev uzticētos, atbildīgos tautas priekšstāvja pienākumus un pildīt tos atbilstoši Satversmes un Saeimas deputāta svinīgā solījuma prasībām, lai tādējādi stiprinātu Latvijas parlamentāro demokrātiju, veidotu cieņpilnu konstitucionālo orgānu dialogu un sekmētu iedzīvotāju uzticēšanos likumdevējam un tā pieņemtajiem likumiem.

Šodien prezidents izsludināja nākamā gada valsts budžetu. Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts gan likums "Par valsts budžetu 2020.gadam", gan 27 to pavadošie likumi.

LETA jau ziņoja, ka prezidenta vērtējumā 2020.gada budžets saskan ar Eiropas Komisijas uzstādījumiem, turklāt tas paredz algu pieaugumu medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem, tiesu darbiniekiem.

"Nākamā gada budžets ir stabils un tas nodrošinās ekonomikas izaugsmi," šonedēļ komentēja Levits.

Viņš arī uzsvēra, ka 2020.gada budžetā ir vērojamas tendences, kas paredz mazināt nevienlīdzību un nodrošināt lielāku solidaritāti.

Budžeta pieņemšanas laikā un arī pēc tam īpašu spiedienu uz politiķiem izdarīja mediķi, kuru algu celšanai 2020.gadā Saeima šā gada sākumā bija lēmusi atvēlēt 120 miljonus eiro, bet beigās tomēr šo solījumu neturēja, minētajam mērķim piešķirot tikai pusi no solītās summas.

Kā ziņots, Saeima 14.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Likums "Par valsts budžetu 2020.gadam" paredz, ka nākamajā gadā ieņēmumi valsts budžetā plānoti 9 894 133 419 eiro apmērā, savukārt izdevumi iezīmēti 10 001 641 058 eiro.

 

Abonē