Vairāk nekā trešdaļa deputātu lūdz Levitu likt otrreiz caurlūkot steidzami pieņemtus likumus

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti iniciējuši un kopā ar citiem parlamentāriešiem iesnieguši aicinājumu Valsts prezidentam nodot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairākus pagājušajā nedēļā steidzamības kārtībā pieņemtos likumus, lai nodrošinātu nepieciešamās konsultācijas ar sociālajiem partneriem un tādējādi ņemtu vērā dažādu sociālo grupu intereses.

36 deputāti (jeb vairāk nekā viena trešdaļa) deputātu lūdz otrreizējai caurlūkošanai nodot grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, grozījumus Invaliditātes likumā, grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu’’, grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, grozījumus likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā.

Pamatojot savu aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimas deputāti norāda, ka, steidzamības kārtībā jeb divos lasījumos pieņemot vairākus likumprojektus, kas bija iekļauti 2020. gada valsts budžeta likumprojektu pavadošajā paketē, tika rupji pārkāptas Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts pamatvērtības un tiesiskuma pamatprincipi. Līdz ar to Valsts prezidentam būtu pienākums atbildīgi rīkoties, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto.

No likumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotācijām) izriet, ka tie izstrādāti, lai noteiktu, ka valsts budžeta izdevumi, kas ir tieši saistīti ar minimālo algu, ar 2020. gada 1. janvāri netiek piesaistīti minimālās algas apmēram. Tās ir būtiskas un sistēmiskas likumu izmaiņas, kurām nav ietekmes uz 2020. gada budžetu, jo valstī noteikto minimālo algu plānots palielināt līdz 500 euro mēnesī no 2021. gada 1. janvāra. Savukārt, veicot šādas izmaiņas jeb atsaistot minimālo atalgojumu no pabalstu sistēmas, personām, kas ir sociāli mazāk aizsargātas, piemēram, vientuļās māmiņas, invalīdi, to asistenti u.c., pabalstu apjoms netiks palielināts līdz pat 2023. gadam, kas ir vērtējams kā klajš cilvēktiesību pārkāpums.

Veicot jebkādas sistēmiskas izmaiņas, atbilstoši labas pārvaldības un likumdošanas principiem, jāveic konsultācijas ar sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, kā arī jānovērtē iespējamā ietekme uz visām sabiedrības grupām. Iepazīstoties ar likumu anotācijām un konsultējoties ar sociālajiem partneriem, ZZS Saeimas frakcijas deputāti pārliecinājās, ka paredzētās izmaiņas nevis uzlabos, bet būtiski pasliktinās iedzīvotāju finansiālo situāciju un dzīves līmeni.

Līdz ar to deputāti ir pārliecināti, ka šādas izmaiņas sociāli atbildīgās jomās ir jāvirza Saeimā atbilstoši labas pārvaldības principiem trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā divos lasījumos budžeta likumprojektu paketē. Arī atbildīgajās Saeimas komisijās, izskatot likumprojektus, tie atbalstīti bez atbilstošām debatēm, skaidrojuma un sociālo partneru uzklausīšanas.

Tāpat vēstulē Valsts prezidentam akcentēts: arī Saeimas sēdē, lemjot par valsts 2020. gadam budžeta projektu un atsevišķiem likumprojektiem, tika ierobežotas opozīcijā esošo deputātu tiesības izteikt savu viedokli, uzstājoties debatēs, jo to laiks tika samazināts līdz 1 minūtei.

Nosūtot aicinājumu Valsts prezidentam, Saeimas deputāti to pamato ar Satversmes 71. pantu. Tas paredz: desmit dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, Valsts Prezidents motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.