Budžeta veidošanā aizvadīto stundu skaitam uzstādot aizvien jaunus rekordus, ir tikai pašsaprotami, ka deputāti (apzināti vai neapzināti) kaut ko sajauc vai nepareizi interpretē. Taču īpaši neveiklā situācijā nokļuva finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš, aizstāvot Labklājības ministrijas pārziņā esošu likumprojektu, tika pieķerts, paužot patiesībai neatbilstošus faktus.
Vienas no plašākajām debatēm līdz vakardienas pulksten 17.00 izraisīja grozījumi likumā par apdrošināšanu bezdarba gadījumā. Tajā koalīcija no deviņiem uz astoņiem mēnešiem samazināja termiņu, kurā bez darba palikusi persona var saņemt bezdarbnieka pabalstu. Samazinot termiņu, darba ņēmēja sociālās iemaksas koalīcija samazināt nevēlējās, bet J. Reirs skaidroja, ka likumprojekts varēja būt vēl skarbāks un tikai Labklājības ministrijas pūļu rezultātā tas bezdarbniekiem padarīts mazāk sāpīgs.
«Šis priekšlikums ar pabalstu samazināšanu bezdarbniekiem ir kompromisa priekšlikums, jo sākotnēji bija piedāvājums samazināt līdz sešiem mēnešiem un dažām kategorijām pat vispār nepiešķirt pabalstu. Bet Labklājības ministrija, izvērtējot šo situāciju, tad arī nolēma tomēr rast kompromisa variantu,» norādot, ka pret bezdarbniekiem bargāku variantu gribējusi panākt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), teica ministrs.
Viltus ziņu laikmetā finanšu ministra vārdiem uzticēties nespēja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis, kurš J. Reira teikto pārbaudīja LDDK.
«Mēs runājām, ka kāpjam tribīnē un tad saucam faktus. Reira kungs, es nupat sazinājos ar Darba devēju konfederāciju. Es nezinu, no kurienes jums tādas ziņas. Darba devēju konfederācija nekad nav piedāvājusi sarunās ar Labklājības ministriju bezdarbnieku pabalstu samazināt uz sešiem mēnešiem. Darba devēju konfederācija ar gariem zobiem ir piekritusi uz šiem astoņiem mēnešiem nebūt ne aiz savas labas gribas, skaidri apzinoties, ko nozīmē sociālā apdrošināšanas sistēma un ko nozīmē cilvēku ticība valstij un sistēmai,» paziņoja U. Augulis, taču atbildes repliku no ministra nesaņēma.
Opozicionārus nepārliecināja arī koalīcijas argumentācija, ka pabalsta saņemšanas termiņš samazināts, lai motivētu bezdarbniekus neaizsēdēties pabalsta maizē un ātrāk atsākt darba gaitas.
«Mēs mēģināsim uzrunāt, lai šie cilvēki nevis sēž uz bezdarba pabalsta mājās, bet lai iet un atrod darbu. Un tas ir tas iemesls, kāpēc kaut nedaudz [samazinām]. Viņš ir drīzāk simbolisks samazinājums. Tas jau nav reāls samazinājums, tas ir simbolisks samazinājums,» skaidrojot ieceri un noraidot pārmetumus, ka uz bezdarbnieku rēķina koalīcija radusi naudu partiju valsts finansējuma palielināšanai, teica premjers Krišjānis Kariņš.
«Ja jūs domājat, ka bezdarbnieks var izdzīvot uz bezdarbnieka pabalsta zaļi, zaļi un dzīvot, un nedomāt par to, kas būs vakariņās, es jums par vasaru iedošu ciparus. Vidējais bezdarbnieka pabalsts Latvijā - 306 eiro. Es nedomāju, ka par šo naudu var mierīgi dzīvot un nedomāt meklēt darbu. [..] jūs trešajā mēnesī uz 25 procentiem samazinājāt bezdarbnieku pabalstu. Tas arī ļoti būtiski sit pa cilvēkiem, ja viņš vidēji četrus mēnešus meklē darbu. Tas nozīmē, ka jūs atņēmāt cilvēkiem no 306 eiro uz 230 trešo mēnesi,» uzskatāmākā formā likumprojektu skaidroja Saskaņu pārstāvošais Andrejs Klementjevs.
Ceturtdienas debašu sākumā koalīcijas pārstāvji vēl centās vismaz daļēji skaidrot savus lēmumus, taču šī enerģija ātri noplaka. Bet, kad pulksten 18.00 bija izskatīti vien 17% no visiem priekšlikumiem, Saeimas vairākums nolēma samazināt vienam deputātam atvēlēto debašu laiku līdz divām minūtēm. Šā lēmuma dēļ opozīcija nolēma pamest Saeimas sēžu zāli, un koalīcija nu netraucēti varēja sākt monotono priekšlikumu apstiprināšanu.
Pirms pulksten 20 Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro. Par 2020. gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās.