Sākas Trampa impīčmenta izmeklēšanas pirmā publiskā sēde

© AP/SCANPIX/LETA

ASV parlamentā impīčmenta izmeklēšanā pret ASV prezidentu Donaldu Trampu trešdien sākās pirmās publiskās sēdes, un Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Adams Šifs atklāšanas runā aicināja procesu virzīt bez naida un kavēšanās.

Demokrāts Šifs sacīja, ka izmeklēšanas galvenie jautājumi - vai Tramps ļaunprātīgi izmantoja amata pilnvaras un vai viņa rīcība ir pārkāpums, par kuru draud impīčments - ir jāuzdod ", ja spējam, bez naida, neskatoties uz to, bez kavēšanās un bez partejiskiem pakalpojumiem vai aizspriedumiem, ja mēs no sirds pildām savus pienākumus".

Savukārt augstākais republikāņu pārstāvis impīčmenta izmeklēšanā kongresmenis Devins Nūness nosodīja izmeklēšanu un sēdes, sakot, ka tās ir "rūpīgi noorganizēta nomelnošanas kampaņa medijos", iestudēta televīzijas drāma - "impīčmenta process, meklējot noziegumu".

Jau vēstīts, ka ASV likumdevēji izvaicās divus karjeras diplomātus, kuri pauduši bažas, ka Tramps militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai saistījis ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska gatavību izmeklēt korupcijas lietu, kurā varētu būt iesaistīts Trampa politiskais pretinieks Džo Baidens un viņa dēls Hanters. Šo epizodi demokrāti uzskata par varas ļaunprātīgu izmantošanu.

Demokrāti arī apsūdz Trampa administrāciju paralēla diplomātiskā dienesta izveidē ar Trampa personīgā advokāta Rūdija Džuliāni iesaistīšanu, kas varētu potenciāli apdraudēt nacionālo drošību.

Pirmie liecības sniegs ASV pilnvarotais lietvedis Ukrainā Viljams Teilors un karjeras diplomāts Džordžs Kents.

Piektdien liecības sniegs bijusī ASV vēstniece Ukrainā Marija Jovanoviča, kuru Baltais nams šogad atcēla no amata par atteikšanos Ukrainas politikas veidošanā sadarboties ar Džuliāni.

Šifs iepriekš paziņojis, ka ASV pilsoņiem, sekojot līdzi publiskām liecībām, būs iespēja pašiem izlemt, vai impīčmenta izmeklēšana ir pamatota.

Demokrātu kontrolētās ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi septembra beigās nolēma sākt impīčmenta izmeklēšanu pret Trampu saistībā ar trauksmes cēlāja ziņojumu, ka Tramps 25.jūlijā telefonsarunā ar Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par Baidena un viņa dēla darbību Ukrainā. Pastāv bažas, ka Tramps nedēļu pirms šīs sarunas aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu.

Tramps atzīst, ka 25.jūlija telefona sarunā ar Zelenski lūdzis Ukrainas valdību izmeklēt korupciju, kas esot saistīta ar Baidenu. Viņš tomēr noliedz demokrātu apgalvojumus, ka esot mēģinājis izdarīt spiedienu uz Ukrainu, saistot šo lūgumu ar ASV militārās palīdzības piegādi.

Tramps jau ir nosaucis impīčmenta izmeklēšanu par "valsts apvērsumu", "joku", "raganu medībām" un "linčošanu".

Politika

"Ja jūs man jautāsiet, vai kāda cita valdība būtu labāka, gribu atgādināt, ka mums jau bija viena valdība. Un arī to neviens īpaši nesaudzēja. Bet ja tā sapratne neatnāks šodien, tad nevajadzētu sūkstīties par spērienu ne pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, ne pēc 2026. gada Saeimas vēlēšanām," intervijā "Neatkarīgajai" teic Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Svarīgākais