Bondars: Vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus

 
©Vladislavs Proškins/F64

Vajadzētu grozīt visus likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu, neparedzot tā avotus, izriet no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara (AP) sacītā intervijā Latvijas Radio.

Viņš atzina, ka pērnā gada nogalē pats balsoja par grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz nozares finansējuma pieaugumu, tam nenorādot konkrētu avotu. Tāpat par to viņš nobalsoja šī gada sākumā, apstiprinot 2019.gada budžetu.

Vaicāts, kādēļ tā, viņš norādīja, ka acīmredzot pieredzējušie deputāti nespēja pārliecināt jaunos.

Tāpat viņš pauda, ka ir ļoti grūti balsot pret populārām lietām. "Politikā vienmēr būs situācija, kad ieceres ir lielākas par iespējām. Tā ir normāla situācija, ka tautas priekšstāvji grib vairāk nekā var," viņš sprieda.

Bondars atzina, ka šādus likumus pieņemt nav pareizi, norādot, ka tos visus vajadzētu "grozīt atpakaļ". Vienlaikus viņš atzina, ka, pateicoties šādam Veselības aprūpes finansēšanas likumam, pieaugums ir tāds un ne citādāks.

Vaicāts, vai tas, kā pirmdien norisinājās Saeimas Budžeta komisijas sēde, veicināja vai attālināja mediķu streiku, Bondars sacīja, ka valsts budžets ir tapis visu vasaru un rudeni, un komisijas sēde ir tikai viens no soļiem.

"Es saprotu, ka jauno ārstu pārstāve ir mācījusies citas lietas, un es nemācu, kādā veidā ārstēt cilvēkus, jo es nezinu. Savukārt, kā veidojas politiskais process, esmu gan akadēmiski, gan profesionāli mācījies. Un šis ir normāls process," viņš komentēja.

Bondars solīja, ka soli pa solim veselības nozarei finansējums tiks palielināts. Tas ir jādara, jo šī nozare bijusi viena no tām, kas ir "turēta badā", viņš pauda.

Kā vēstīts, saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.

Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika izskatīti.

Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

 

Abonē