Tieslietu ministrs Jānis Bordāns publiski paudis, ka Valsts kontroles (VK) konstatētie pārkāpumi ir pietiekams pamats ne tikai ģenerālprokurora, bet arī jebkuru citu valsts amatpersonu atbrīvošanai. Taču, kad VK ir konstatējusi pārkāpumus Tieslietu ministrijā (TM), ministrs izliekas to neredzam.
Piemēram, šā gada 31. oktobrī J. Bordāns Twitter iečivinājis sekojošo: «.@Bordans: Latvijas tiesu praksē ir atzīts, ka @VKontrole konstatēti pārkāpumi ir pietiekams pamats, lai @Jekaba11 varētu lemt par neatkarīgas valsts institūcijas vadītāja atlaišanu.»
Jāatbrīvo zibenīgi
Šī doma izvērstāk publicēta TM mājaslapā šā gada 18. oktobrī. Tur lasāms ministra viedokļa atreferējums par nepieciešamību atstādināt no amata ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, cita starpā, balstoties uz VK atzinumu: ««Nav pamata apšaubīt Valsts kontroles kompetenci. Nepieļauju, ka finanšu revīzijas laikā tā būtu kļūdaini konstatējusi trūkumus un arī pārkāpumu ģenerālprokurora rīcībā ar valsts budžeta līdzekļiem,» uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc Augstākās tiesas Plēnuma, kurā apsprieda ziņojumu par ģenerālprokurora atlaišanas pamatu pārbaudes rezultātiem. Valsts kontrole ir atzinusi, ka pārkāpums kvalificējams kā būtisks pārkāpums, kas rada negatīvas finansiālās sekas. Tas redzams Valsts kontroles 2019. gada 23. augusta precizētajā viedoklī par revīzijās konstatēto. Atbildot uz Augstākās tiesas senatores lūgumu sniegt viedokli, vai Valsts kontroles konstatēto pārkāpumu rezultātā ir pamats atzinumam, ka ir iestājušās būtiskas kaitīgas sekas no finansiālā aspekta, Valsts kontrole paskaidro, ka «2018. gadā prioritārajam pasākumam piešķirto 90 476 euro izlietošana neatbilstoši piešķiršanas mērķim un tiesību aktiem ir būtisks pārkāpums, kas rada negatīvas finansiālās sekas». Valsts kontroles konstatēts likuma pārkāpums ir fakts, kurš rada patstāvīgu amatpersonas atlaišanas pamatu.» Tā J. Bordāna viedoklis atreferēts TM mājaslapā.
Šokējoši pārkāpumi
Bet šā gada 16. maijā VK publicēja revīzijas ziņojumu par pašas TM 2018. gada finansiālās darbības pārskatu. Vairākās TM pārvaldības struktūrvienībās tika atklāti nopietni finanšu pārkāpumi.
Piemēram, VK pārbaudīja arī Uzņēmumu reģistra informatīvās sistēmas (URIS) pilnveidošanai un modernizācijai tērēto līdzekļu atbilstību. Kā konstatēts revīzijā, šiem mērķiem 2018. gadā valsts ir piešķīrusi 1 053 455 eiro.
VK secinājusi, ka «būtiska daļa URIS pilnveidošanai un modernizācijai piešķirtā finansējuma nav izlietota atbilstoši piešķiršanas mērķim un nav sasniegti plānotie rezultāti. No URIS modernizācijai piešķirtajiem 1 053 455 euro citiem mērķiem pārdalīti 297 200 euro jeb 33%, kā arī vismaz 55 861 euro jeb 5% nav attiecināmi uz URIS attīstību, jo maksāts par URIS infrastruktūras uzturēšanu, kas ir iestādes darbības nodrošināšanas izdevumi, bet 111 427 euro jeb 10% izlietojuma atbilstību finansējuma piešķiršanas mērķim Valsts kontrole nevar novērtēt. Izstrādātais prioritārā pasākuma pieteikums nav pietiekami pamatots. Visaptverošs URIS modernizācijas plāns nav bijis izstrādāts, ne pieprasot finansējumu prioritārajam pasākumam, ne arī pēc tam. URIS modernizācijas projekta aprakstu nevar uzskatīt par visaptverošu un atbilstošu UR mērķiem. Piemēram, šajā aprakstā nav ietvertas konkrētas aktivitātes, lai īstenotu visus UR stratēģiskajā plānā paredzētos uzdevumus».
Tāpat VK par URIS modernizāciju konstatējusi, ka tā «īstenota būtiski mazākā apmērā, nekā norādīts finansējuma pieprasījumā. Pieprasot finansējumu, bija plānots veikt visu 13 reģistru, ko ietver URIS, modernizāciju, bet pēc finansējuma piešķiršanas no šīs ieceres atteicās, pārsvarā koncentrējoties tikai uz viena reģistra - Komercreģistra pilnveidi. Analizējot URIS modernizācijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas procesu un apjomu, var secināt, ka Uzņēmumu reģistrā nav veikts pietiekams izvērtējums nepieciešamā laika un finansējuma apjoma plānošanai, lai īstenotu URIS 13 reģistru modernizāciju. UR darbība neliecina par to, ka iestādē tiktu plānota mērķtiecīga virzība konkrēta mērķa sasniegšanai. Revīzijā konstatētais liecina, ka UR nav nodrošināta kontrole pār pasūtīto un izpildīto darbu apjomu un samaksa, pretēji līguma nosacījumiem, ir veikta par nepabeigtiem darbiem, kas rada risku, ka programmprodukts nav izstrādāts, lai gan ir samaksāti 70% no paredzētā finansējuma».
Atbilstoši pieminētajām ministra nostādnēm, VK secinājumiem no ministra puses nevajadzēja palikt nepamanītiem un jau šā gada vasarā finanšu pārkāpumos vainoto struktūrvienību vadītājiem bija jābūt izmestiem uz ielas. Bet nekā. Visi vadītāji joprojām atrodas savos amatos. Vēl vairāk - ministrs ir pieprasījis papildu līdzekļus (1,1 miljonu eiro) Uzņēmumu reģistra modernizācijai, kas izriet no likuma Par Uzņēmumu reģistru grozījumiem un kas steidzamības kārtā tiek skatīti kopā ar nākamā gada budžetu. Respektīvi - caurkritušajiem URIS modernizētājiem vēl vajag naudiņu.
Senatores vērtējums
Viens no J. Bordāna norādītājiem iemesliem ģenerālprokurora atlaišanai ir tieši tāds pats, kādu VK konstatējusi, revidējot URIS - neadekvāts finanšu izlietojums, tikai summas UR gadījumā ir vairākas reizes lielākas.
Proti, ģenerālprokurora atlaišanas nepieciešamību J. Bordāns pamato: «2018. gadā prioritārajam pasākumam piešķirto 90 476 euro izlietošana neatbilstoši piešķiršanas mērķim un tiesību aktiem ir būtisks pārkāpums, kas rada negatīvas finansiālās sekas, jo Prokuratūra nav izmantojusi tiesisku veidu, kādā izlietot piešķirto finansējumu tad, kad būtu skaidra tālākā rīcība ar ēku Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, savukārt neatliekamiem kārtējiem remontdarbiem bija izlietojami telpu nomas līgumā norādītie uzkrājumi.»
Tomēr Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne, vērtējot šo argumentu, secinājusi: «Pieprasījumā norādītā pārkāpuma fakts - Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmās daļas un Likuma par budžetu un finanšu vadību 46. panta pirmās daļas pārkāpums, 93,4% no prioritārajiem pasākumam Prokuratūras struktūrvienību ēkas Kalpaka bulvārī 6, Rīgā remontdarbi 2018. gadam piešķirtā finansējuma izlietošana pretēji piešķiršanas mērķim - pārbaudes gaitā nav guvis apstiprinājumu.»
Senatore vērtējusi arī objektīvo situāciju: «Apstākļos, kad valsts kā Prokuratūras ēkas īpašniece ilgstoši nav spējusi izlemt, kad, kā un vai vispār realizēt ēkas renovāciju, nav pamata pārmest iestādes vadītājam rīcību, kas iestādes darbiniekiem ne vairāk kā normālus darba apstākļus nodrošina vismaz pagaidu režīmā. Jāņem vērā, ka ģenerālprokurors lēmumu par attiecīgo līdzekļu izlietojumu nav pieņēmis vienpersoniski un voluntāri, bet iepriekš konsultējies ar VAS Valsts nekustamie īpašumi un Finanšu ministrijas amatpersonām, meklējot optimālu, reālu un apstākļiem atbilstošu risinājumu. Šādā situācijā jāatzīst, ka arī neatliekamiem remontiem izlietotie valsts budžeta līdzekļi ne tikai bijuši vērsti uz Prokuratūras prioritāro pasākumu 2018.-2020. gadam pieprasījumā definēto mērķi, bet iespēju robežās konkrētajā situācijā sekmējuši arī tā sasniegšanu.»
Protams, ka šāds Augstākās tiesas secinājums ministru saniknoja. J. Bordāns pārmeta Ivaram Bičkovičam vāju ieguldījumu tiesu varas reputācijas stiprināšanā, turpretī I. Bičkovičs aicināja tieslietu ministru nodrošināt ministrijas funkciju izpildi un «atturēties no nekorektas un nepamatotas kritikas».