Bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas vadītājs Sergejs Ļevočkins un viņa māsa Jūlija Ļevočkina bijuši slēpti "Trasta komercbankas" akcionāri, atklājis pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP).
Slēpjoties aiz Lielbritānijas pilsoņa Čārlza Treherna, viņi kontrolējuši nepilnus 10% bankas akciju.
Oficiāli akcijas piederējušas Trehernam, bet e-pasta sarakste, kas nonākusi atklātībā, liecina, ka Treherns vadījis Ļevočkinu ģimenes biroju un kārtojis jautājumus, kas saistīti ar Ļevočkinu ārzonu kompānijām, villu Francijā un mākslas darbu kolekciju.
Treherna pienākumos ietilpa atrast veidus, ka noslēpt Ļevočkinu īpašuma tiesības. Tādēļ viņš un citas personas darbojušās kā Ļevočkinu pilnvarotie.
Vēstulē viens no konsultantiem Ļevočkinu ģimenes birojā norādījis Trehernam, ka "visiem politiķiem jāpaliek malā no uzņēmējdarbības" un īpašniekiem jābūt "ārvalstu uzņēmējiem ar labu reputāciju". Vēstulē norādīts, ka nekad un nekur nedrīkst minēt vadītāju vārdus.
Vēl 33% "Trasta komercbankas" akciju piederēja Ļevočkinu biznesa partnerim un sabiedrotajam Ivanam Fursinam, kurš agrāk bija Ukrainas parlamenta deputāts, bet 43% akciju piederēja Igoram Buimisteram, kurš arī bijis Ļevočkinu biznesa partneris.
Ļevočkinu advokāts noliedzis, ka viņa klienti būtu iesaistīti kādās pretlikumībās, un sacīja, ka žurnālistu jautājumi nav balstīti faktos.
Nopludinātie e-pasti liecina, ka Ļevočkini ne tikai bijuši slēpti "Trasta komercbankas" akcionāri, bet arī veikuši caur to aizdomīgus pārskaitījumus.
Piemēram, 2010.gadā Treherns instruējis Jūlijas Ļevočkinas sekretāri par to, kā pareizi sastādīt viltus līgumu, lai veiktu slepenus pārskaitījumus caur Jaunzēlandē reģistrētu kompāniju "Lynform Capital", kas tiek turēta aizdomās par saistību ar tā dēvēto "Krievijas mazgātavas" lietu, kurā iesaistīta "Trasta komercbanka".
LETA jau vēstīja, ka Eiropas Centrālā banka pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016.gada 4.marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.
"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016.gada 14.martā. Savukārt 2017.gada 10.martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.
Pēc FKTK datiem, "Trasta komercbankas" lielākie akcionāri bija Buimisters (no 33% līdz 50%) un Fursins (netiešā ceļā iegūta līdzdalība no 20% līdz 33%).
"Trasta komercbanka" darbojās kopš 1989.gada un piedāvā pakalpojumus gan vietējiem, gan ārzemju klientiem. Ārpus Latvijas bankas konsolidētajai grupai bija pārstāvniecības Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Tadžikistānā, Azerbaidžānā, kā arī filiāle Kiprā.
Pirms likvidācijas "Trasta komercbanka" bija 13. pēc aktīviem lielākā banka Latvijā.