"Saskaņa" konfrontācijā ar "Gods kalpot Rīgai" ieturēs pauzi

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Saskaņā ar iepriekš plānoto šodien partijai Saskaņa būtu jāpieņem lēmums par to, vai izstāties no Rīgas domes koalīcijas ar ilggadējo partneri Gods kalpot Rīgai. Viss liecina, ka lēmums tiks atlikts, bet organizācijas valdes sēdē jautājumu krustugunīs nonāks Saskaņas deputāti Rīgas domē, jo tieši viņu iniciatīvas rezultātā jautājums par Saskaņas un Rīgas varas partijas attiecībām vispār tika aktualizēts. Savukārt eksperti uzskata, ka attiecību saasināšana ar partneri bijis vien savstarpējā dialoga un cīņas par varu elements.

Tuvojoties Saskaņas kongresam, kurā partijai bija jāievēlē jauns līderis un valde, organizācijas aktīvā valde pieņēma saviem pēctečiem saistošu lēmumu - izvērtēt sadarbības lietderību ar GKR. Šāds lēmums tika pieņemts, jo Saskaņas domnieki cēla trauksmi, ka partneris, kas vēlēšanās kandidēja ar to vienotā sarakstā, attālinās no priekšvēlēšanu programmā dotajiem solījumiem rūpēties par sociāli neaizsargātāko rīdzinieku tiesībām. Piemēram, GKR pārstāvošais Rīgas mērs Oļegs Burovs publiski bija pieļāvis iespēju, ka pašvaldība mācību iestādēs vairs nenodrošinās visaptverošas brīvpusdienas.

Iespējams, ka lēmuma pieņemšana atlikta, jo augstākajā līmenī partijas vienojušās par izdevīgiem noteikumiem turpmākajai sadarbībai esošajā formātā, kurā GKR, citējot O. Burovu, ir «ģimenes galva».

Taču nevar arī izslēgt, ka Saskaņas deputāti pašvaldībā nav spējuši izprast partneru nodomus un raidītos signālus, jo GKR kongresā pieņemtā rezolūcija vēsta, ka organizācija pieturēsies pie doto solījumu izpildes un strādās pašvaldības iedzīvotāju interesēs, turpinot nodrošināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un senioriem - turpinās darīt tieši tās lietas, par kuru aizmiršanu GKR apsūdzējuši Saskaņas Rīgas domes deputāti.

«Pieņemu, ka šodien nekāds lēmums netiks pieņemts. Tiks lemts, ka ir nepieciešams kāds laiks, lai izvērtētu esošo stāvokli, jo, no vienas puses, ir absolūti skaidra atbildība rīdzinieku priekšā, lai situācija nekļūtu vēl sliktāka. Taču atrašanās koalīcijā Saskaņai nav mērķis pats par sevi, mēs vēlamies pildīt solījumus un nosargāt jau paveikto. Ja mēs to nespējam, tad jāskatās,» saka bijušais partijas priekšsēdētājs Nils Ušakovs, kas kongresā tika ievēlēts par partijas domes vadītāju. Savukārt neoficiāla informācija vēsta, ka šīsdienas valdes sēdē jautājumu krustugunīs nonāks trauksmi cēlušie domnieki.

Politologs Filips Rajevskis gan uzskata, ka Saskaņas koķetēšana ar ideju par aiziešanu no koalīcijas ir tikai instruments sarunās par varas dalīšanu jaunajā realitātē.

«Kurš iziet no varas? Tas būtu neprāts viņu situācijā, jo viņi tāpat jau ir ļoti vājā pozīcijā. Pazaudējot varu, tu sāc zaudēt arī motivāciju, bet domāju, ka šajā stadijā vienīgais, kas vieno Saskaņas frakciju Rīgas domē, ir pati vara,» saka politologs F. Rajevskis.

Tādās pašā domās ir arī kādreizējais Saskaņas priekšgājējas - Tautas saskaņas partijas - līderis Jānis Jurkāns, kura aiziešanu no organizācijas un tam sekojošos notikumus Saskaņā joprojām atceras kā dziļāko līdz šim piedzīvoto krīzi

«Politikā nav nekā dumjāka, kā iet prom no varas bez cerībām tuvākā laikā to atkal atgūt. Iet vēlēšanās, esot varā, ir viena lieta, bet iet uz vēlēšanām bez varas un bez teikšanas ne Saeimā, ne Rīgā ir politiski negudri - no politiskās loģikas principiem, tas būtu galīgi negudri,» saka J. Jurkāns. Arī viņš pieļauj, ka koķetēšanu ar koalīcijas laušanu Saskaņa izmanto kā instrumentu sarunām ar GKR.

Interesanti, ka arī ilggadējie Jaunā laika un tam sekojošās Vienotības biedri ir atzinuši, ka, 2006. gadā pametot Aigara Kalvīša pirmo valdību, organizācija nevajadzīgi demonstrējusi pārāk stīvu mugurkaulu, jo tika zaudēta vara un piekļuve tās resursiem, kas atspoguļojās nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Jāatgādina, ka, atlaižot Rīgas domi, ārkārtas vēlēšanas netiktu organizētas, jo līdz kārtējo vēlēšanu datumam 2021. gada jūnija sākumā būtu atlikuši mazāk par 15 mēnešiem. Likums nosaka, ka šādā situācijā administratīvās teritorijas vadība tiek uzticēta Saeimas vēlētai pagaidu administrācijai.



 

Abonē