Viņķele: Valdība apzinās situācijas nopietnību veselības aprūpē

Valdība apzinās situācijas nopietnību veselības aprūpes jomā, tāpēc pašlaik vēl tiek meklēti risinājumi tās stabilizācijai, žurnālistiem pēc koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdes sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele skaidroja, ka rītdienas tikšanos ar mediķu organizācijām iniciējis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). "Acīmredzot viņam ir sava darba kārtība, ko viņš vēlas pārrunāt," teica ministre.

Viņķele pauda pārliecību, ka saruna būs vērtīga, jo valdība apzinās situāciju un "kādi risinājumi vēl tiek meklēti". "Rīt, uzklausot mediķus, būs jāsaprot, vai ir iespēja kādam kompromisam," teica politiķe, apstiprinot, ka iespējamie risinājumi sarežģītajā situācijā patlaban tiek meklēti.

To, kādi risinājumi varētu rīt tikt piedāvāti mediķiem, Viņķele pašlaik neatklāj. "Sarunā izkristalizēsies, vai kolēģi to uztver kā kompromisu, kas ir apspriešanas vērts," piebilda ministre.

Kariņš uz jautājumu par to, vai koalīcijā notiek sarunas par mediķu algām paredzēto papildu līdzekļu summas iespējamu palielināšanu, atbildēja izvairīgi.

"Rīt notiks tikšanās ar veselības aprūpes organizāciju pārstāvjiem. Ceru uz konstruktīvu dialogu, kurā varētu kopīgi runāt un meklēt kopīgus risinājumus," sacīja Kariņš.

Premjers uzsvēra, ka nākamā gada budžets tapis "ļoti grūtos apstākļos", tomēr Kariņš gaida rīt paredzēto sarunu, lai saprastu, vai mediķu organizācijas grib strādāt kopā ar valdību. "Latvijā mums ir ļoti daudz sasāpējušu jautājumu, un šis ir viens no lielajiem, bet visi jautājumi vislabāk atrisināmi sarunu ceļā, nevis vienam nostājoties pret otru," teica politiķis.

Arī uz jautājumu par to, vai uz rītdienas tikšanos valdības pārstāvji nāks ar konkrētu piedāvājumu mediķiem, Kariņš atbildēja nekonkrēti. "Ļoti gaidu rītdienas sarunu un ceru uz konstruktīvu sarunu," sacīja Ministru prezidents.

Kariņš gan atzina, ka veselības aprūpe ir viena no tām jomām, kurai būtu jābūt efektīvākai un caurskatāmākai. "Nekādā gadījumā negribu mest akmentiņus kāda dārziņā, bet es konstatēju, ka mums ir divi darāmie darbi: atrast jaunus līdzekļus, ko varētu ieguldīt, un pakāpeniski turpināt uzlabot sistēmas efektivitāti," skaidroja politiķis.

Jau ziņots, ka veselības nozarei nākamā gada budžetā papildu paredzēti 50 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa tiks novirzīti ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam.

No papildu 50 miljoniem eiro 42,1 miljoni ir paredzēti ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam, īpaši tiem mediķiem, kuri strādā diennakts režīmā. Tas nozīmē, ka darba samaksa palielināsies mediķiem, kas sniedz gan neatliekamo, gan plānveida stacionāro palīdzību. Tāpat darba samaksas pieaugums būs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošajiem.

4,95 miljonus eiro ministrija novirzīs ģimenes ārstiem kapitācijas maksājuma pieaugumam un praksē strādājošo māsu darba samaksas paaugstināšanai, ņemot vērā, ka ģimenes ārsti ir veselības aprūpes sistēmas pamats un liela nozīme ir savlaicīgai veselības aprūpes pieejamībai. Papildu 3,8 miljoni eiro būs novirzīti arī psihiatrijai kā vienai no Veselības ministrijas prioritārajām jomām.

4,3 miljoni eiro paredzēti inovatīvajiem medikamentiem onkoloģijā un kardioloģijā. Tāpat 3 miljoni eiro - zālēm reto slimību pacientiem.

Nākamā gada budžets un papildu finansējums Veselības ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēl jāapstiprina Saeimai.