Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Politika

Saeimas priekšsēdētāja: Krievija varētu mēģināt intensīvāk uzspiest savu vēstures interpretāciju

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina publiski paustais liecina, ka Krievija intensīvāk mēģinās uzspiest savu vēstures pārrakstīšanas jeb tendenciozas interpretācijas kursu, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) secinājusi pēc Volodina šodienas uzrunas Eiropas Padomes (EP) dalībvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē.

Kā aģentūrai LETA sacīja Mūrniece, kaimiņvalsts politiķa vēstījums liecina, ka arī saistībā ar nākamgad gaidāmo 75.gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām Krievija mēģinās savu tendenciozo vēstures interpretāciju uzspiest visai Eiropai.

Konferences laikā Saeimas priekšsēdētāja tikās ar Ukrainas parlamenta priekšsēdētāju Dmitro Razumkovu, akcentējot, ka nosodījums Krievijas militārajai agresijai Ukrainā nedrīkst pazust no starptautiskās dienaskārtības, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

"Latvijas sabiedrībā ir dziļa solidaritāte ar Ukrainu. Atbalstām Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību. Mums ir jāvairo domubiedru loks, kam svarīga drošība Ukrainā un Eiropā kopumā. Ukrainas drošība ir arī Latvijas drošība," tikšanās reizē sacīja Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka EP Parlamentārās asamblejas (EPPA) oktobra sesijas laikā Latvijas delegācija, solidarizējoties ar Ukrainas delegāciju, boikotēja organizācijas plenārsēdes un tās 70.jubilejai veltītos svinīgos pasākumus.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka līdzīgi domājošām valstīm - "Baltija+ grupa" - ir saskaņoti un mērķtiecīgi jāstrādā EPPA, lai no starptautiskās darba kārtības nepazūd nosodījums Krievijas militārajai agresijai Ukrainā un Gruzijā. Nākamā "Baltija+ grupa" valstu EPPA delegāciju tikšanās plānota novembrī Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Tikšanās laikā Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Razumkovs Baltijas valstu spīkeriem stāstīja par pašreizējo drošības situāciju Ukrainas austrumu reģionā un Ukrainas parlamenta darbu, īstenojot virkni reformu.

Jau vēstīts, ka EPPA delegātu vairākums šogad jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.

Parakstot kopīgu paziņojumu, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas un Slovākijas parlamentārieši stingri iestājās pret EPPA lēmumu atjaunot Krievijas delegācijas balsstiesības šajā organizācijā.

EP dibināta 1949.gadā ar mērķi veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību.