Bijušie praktiķi Tieslietu un Iekšlietu ministrijas apvienošanu kritizē

 
©Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Pirmo reizi kopš valdības veidošanas atkal balsi atguvusi Jaunās konservatīvās partijas un KPV LV priekšvēlēšanu laikā solītā iniciatīva par valsts pārvaldes uzlabošanu jeb ministriju apvienošanu. Iekšlietu ministrs sola nākt klajā ar savu redzējumu par viņa vadītās un Tieslietu ministrijas saplūdināšanu, bet konservatīvo līderis Jānis Bordāns jau piekritis vadīt jaunizveidoto iestādi. Vien premjerministrs iniciatīvu pagaidām strupi noraida, bet iepriekšējie ministriju vadītāji to uzskata par neiespējamu.

KPV LV priekšvēlēšanu solījumus par ministriju apvienošanu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atkal gaismā cēla pirmdien Saeimā notikušajā konferencē Ceļā uz nacionālā plāna izveidi cilvēku tirdzniecības izskaušanai. Runājot par sodu politiku kopumā, ministrs pauda, ka Latvijā nepieciešams efektīvāk uzlabot sodu, tiesu un izmeklēšanas sistēmu, un, pēc viņa domām, to vislabāk varētu izdarīt, apvienojot ministrijas.

S. Ģirģens uzsver, ka ministriju apvienošana nav pašmērķis, lai realizētu savas ambīcijas vai iegūtu ietekmīgāku amatu - viņa rūpe esot par efektīvu valsts pārvaldi, lai nodrošinātu vienotu politiku valsts drošībai un tiesiskuma stiprināšanai.

Ministrs skaidro, ka, apvienojot Tieslietu un Iekšlietu ministrijas juristu spēkus vienā komandā, tiem nebūtu jātērē laiks savstarpēji sarakstoties. Tā vietā visa enerģija un profesionalitāte varētu tikt ieguldīta kvalitatīvu un saskaņotu likumu jaunradē. Pēc viņa domām, līdz ar ministriju apvienošanu varētu vieglāk panākt pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes celšanu un lietu iztiesāšanas termiņu samazināšanu. Tāpat ministrs uzskata, ka, apvienotas ministrijas varētu arī labāk pretoties Eiropas Savienības centieniem piespiest Latviju izmitināt nelegālos imigrantus, kas šķērsojuši, piemēram, ES dienvidu robežu.

Pirmdien pēc koalīciju veidojošo partiju sanāksmes tieslietu ministrs Jānis Bordāns neslēpa, ka atbalsta šo KPV LV pārstāvošā ministra iniciatīvu, jo ar identisku apņemšanos pirms 13.Saeimas vēlēšanām nāca klajā arī viņa partija un tieši ar šādu mērķi tapa abu ministriju parakstītais sadarbības memorands. Tādēļ viņš ir gatavs uzņemties apvienoto ministriju vadītāja amata nastu.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan ideju neuzskata par aktuālu un strupi to noraidīja. «Saprotu, ka tā ir Ģirģena personīgā iniciatīva. Neredzu šobrīd vajadzību mums šo jautājumu cilāt,» lakonisks bija premjerministrs.

To, ka koalīcijā nav daudz atbalstītāju viņa iecerei, S. Ģirģens saprot, taču ir apņēmības pilns iepazīstināt partnerus ar savu redzējumu un meklēt pēc iespējas labāko apvienošanas risinājumu. «Tas nav vienas dienas projekts,» atzīst iekšlietu ministrs.

Premjera attieksmes dēļ vien ir pāragri dalīt vēl netapušās ministrijas vadītāja portfeli, taču šajā ziņā domubiedru retorikā jūtama zināma spriedze par pagaidām tikai divu ministru vīzijās blāvi virmojošo ministra amatu.

«Mans mērķis nav ieņemt šo amatu [..]. Bordāna kungs, protams, pirmais izvēlējās, ka viņš varētu vadīt ministriju [..]. Ceru, ka atsevišķiem cilvēkiem primārais mērķis nebūs nodrošināt sev amatu vai virsvadību,» taujāts par iespējamās ministrijas potenciālo vadītāju, TV24 teica S. Ģirģens.

Koalīcijas partneri iekšlietu ministra ieceri pagaidām nesteidz vērtēt, taču, uzrunāti kā bijušie ministri, politiķi S. Ģirģena un J. Bordāna plānus dēvē par nesavietojamiem ar Latvijas valsts iekārtu.

Nacionālo apvienību pārstāvošais Gaidis Bērziņš, kas tieslietu ministra amatā bijis vairākkārt, atgādina, ka ar līdzīgiem priekšlikumiem populistiski spēki pirms vēlēšanām nākuši klajā arī iepriekš, taču šīs idejas nekad nav guvušas tālāku virzību.

«Es neredzu iespēju šīs ministrijas apvienot, kaut vai ņemot vērā mūsu sistēmu, kas paredz neatkarīgu tiesu varu. Man grūti iedomāties, kā vienas ministrijas ietvarā darbosies neatkarīga tiesu vara un represīvā institūcija. Neredzu mūsu tiesību sistēmas ietvaros iespēju šīs ministrijas apvienot,» saka G. Bērziņš.

Tādās pašās domās ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kas, pārstāvot Vienotību, pēdējās pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts Ventspils pilsētas domē.

«Neko pozitīvu neredzu. No tiesību teorijas viedokļa demokrātiskas pārvaldes sistēmā tie, kas nodarbojas tiešā veidā ar noziedzības apkarošanu, tie nenodarbojas ar tiesu lemšanu un sodu izciešanu. Tā ir tāda klasiska funkciju nodalīšana. Neredzu, ka Latvijas tiesību speciālisti un valdība varētu šādam modelim piekrist. Bet droši vien ministram ir kādi apsvērumi, kurus būs interesanti dzirdēt,» pauž Ģ. V. Kristovskis.

Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos:

- Patiešām, viens jautājums ir, vai konkrētās funkcijas ir iespējams apvienot, neradot riskus? Te man nāk atmiņā Ieslodzījumu vietu pārvaldes nodošana no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārziņā, kas bija jāizdara, lai Latvija atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Otra lieta ir tiesu politikas veidošana un tiesu administrēšana. Mums izveidojusies tradīcija, ka Tieslietu ministrija ir tas administrators, kas kārto lietas. Apvienošanas gadījumā jāvērtē, ka lielāka patstāvība piešķirama pašai tiesu varai. Ja tā notiek, tad kādā brīdī mēs varam konstatēt, ka Tieslietu ministrija vairs nav tā ministrija, par ko nosaukumā tiek signalizēts. Līdz šim tas nav noticis, un tā ir tēma diskusijai. Tā apvienošana ir tehnisks jautājums, bet vispirms jāsaprot tās lielās lietas, kas notiek ar funkcijām, un no tā izrietētu, ko darīt ar konkrētajām ministrijām. Tas ir jēdzīgi, politiski risināms jautājums, bet jānorāda, ka tajās valstīs, kur tiesu varai ir liela pašpārvaldes brīvība - kadru jautājumi, administrēšana, ir ministrijas, kuru nav pie mums.

 

Abonē