Bordāns gatavs uzņemties apvienotās Iekšlietu un Tieslietu ministrijas vadību

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) būtu gatavs uzņemties arī apvienotas Tieslietu un Iekšlietu ministrijas vadību.

Bordāns šodien pēc koalīciju veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem atzina, ka viņš atbalsta iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) rosinājumu apvienot Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju.

"Esmu gatavs uzņemties vadību pār šo lielo ministriju, ņemot vērā, ka [šāda iecere] bija Jaunās konservatīvās partijas 2017.gada un 2018.gada programmā," teica politiķis.

Viņš atgādināja, ka aprīļa sākumā starp abām ministrijām noslēgts sadarbības memorands. "Tas bija tieši ar šādu mērķi. Tāpēc esmu gatavs uzņemties vadīt šādu ministriju," uzvēra Bordāns.

Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka patlaban neesot pamata runāt par abu ministriju apvienošanu. "Saprotu, ka tā ir Ģirģena personīgā iniciatīva. Neredzu šobrīd vajadzību mums šo jautājumu cilāt," sacīja premjers.

Kā ziņots, Ģirģens rosina Tieslietu ministriju pievienot Iekšlietu ministrijai. Ministrs akcentēja, ka Latvijā nepieciešams efektīvāk uzlabot sodu, tiesu un izmeklēšanas sistēmu, tāpēc viņa piedāvātais risinājums ir Tieslietu ministriju pievienot Iekšlietu ministrijai.

"Ja ir vienots veselums, tad varam problēmas kopā risināt," uzsvēra ministrs.

Ministrs gan savā prezentācijā neminēja, vai par savu priekšlikumu informējis koalīcijas partnerus un premjerministru Krišjāni Kariņu (JV).

Iekšlietu ministrijās nolikumā teikts, ka tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, kas ietver noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības un drošības aizsardzības, personas tiesību un likumīgo interešu aizsardzības, valsts robežas drošības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas, civilās aizsardzības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas, kā arī migrācijas un pilsonības jautājumu apakšnozares.

Tikmēr Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas nozarē, kā arī tādās jomās kā personas datu aizsardzība, informācijas atklātība, publiskie reģistri, reliģiskās lietas, nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana, komercsabiedrību maksātnespēja, tiesu ekspertīze, rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, oficiālās publikācijas un tajās ietvertās informācijas sistematizācija.

Tāpat ministrija atbild par sodu politikas izstrādi par sabiedrībai kaitīgiem nodarījumiem, īstenojot kriminālsodu un administratīvo sodu politiku. Papildus minētajam ministrija sniedz atzinumus par visiem citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu, kā arī attīstības plānošanas dokumentu projektiem, tādējādi veicot to tiesiskuma kontroli.