Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļa paliek arī bez vadītāja

Tādējādi viņa noslēgs piecu gadu darbu KM Mediju politikas nodaļas vadībā.

Darba atstāšanas iemesls ir gan personīgs, gan profesionāls, viņa sacīja. "Gandrīz piecus gadus esmu strādājusi, sajūtu, ka lietas atkārtojas un ka jādod kādam citam iespēja šīs lietas virzīt uz priekšu. Tas ir arī profesionāls izaugsmes jautājums, mediju un informatīvās vides jautājumus virzot jau citā līmenī," skaidroja Grišāne.

Viņa amatu atstāt plāno ar 3.oktobrī, taču patlaban vēl neesot zināms, kas varētu pārņemt viņas amata pienākumu pildīšanu.

Grišāne skaidroja, ka jaunajam nodaļas vadītājam prioritāri būtu jārisina jautājums par drukātās preses tālāku atbalstu, ņemot vērā, ka patlaban nav skaidrs, kā tā tiks nodrošināta 2021.gadā. "Jautājums ir arī par to, vai izdosies vienoties par samazinātu pievienotās vērtības nodokli presei," atzina Grišāne.

Tāpat jāturpina darbs pie citiem iesāktajiem procesiem - mediju atbalsta programmas, sabiedrisko mediju likuma un citiem. "Mediju politikas jomā, tāpat kā citviet, protams, nekad viss nebūs izdarīts, darbs ir jāturpina," teica Grišāne.

Viņa atzina, ka pēdējā laikā ir būtiski uzlabojusies izpratne par mediju politiku gan pašu mediju, gan arī politiķu vidū, taču aizvien ir jāstrādā pie strukturālām pārmaiņām mediju vidē Latvijā.

Kā ziņots, kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) vēl šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka KM Mediju politikas nodaļā ilgstoši ir problēmas ar kadriem. Viņš atzina, ka nodaļa nav pilnībā nokomplektēta, esot ļoti grūti atrast kompetentus cilvēkus un notiek kadru mainība.

Tāpat Puntulis aizvien nav atradis sev padomnieku mediju jautājumos. "Šobrīd pie zināmas kadru mainības šajā nodaļā, būtu nekorekti runāt par manu padomnieku (..)," viņš sacīja.

Puntulis atzina, ka grūtības piesaistīt cilvēkus ir saistītas ar atalgojumu.