Zatlers: Uzticību Krievijai Putina laikā nebūs iespējams atgūt

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Uzticību Krievijai tās prezidenta Vladimira Putina laikā, visticamāk, nebūs iespējams atgūt, piektdien notiekošajā "Rīgas Drošības forumā" sacīja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Forumā paneļa dalībnieki pārrunāja plašu tēmu loku, tostarp NATO, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības. Bijušais prezidents pauda nostāju, ka tuvākajā laikā attiecības ar Krieviju būtiski nemainīsies, jo, lai tas notiktu, nepieciešams atgūt uzticību šai valstij.

Zatlers norādīja, ka, viņaprāt, NATO būtu jāmaina stratēģija attiecībā uz Krieviju, jo līdzšinējās prakses nav bijušas produktīvas. Vienlaikus bijušais prezidents atzina, ka neredz, kā NATO attiecības ar Krieviju būtu iespējams uzlabot tuvākajā laikā, jo uzticēšanās ir zudusi.

Arī NATO ģenerālsekretāra bijušais vietnieks aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos, Berlīnes domnīcas GDAP vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Heinrihs Brauss atzina, ka īstermiņā Krievijas politika nemainīsies, tāpēc NATO būtu svarīgi ieguldīt resursus šī reģiona drošībā, tostarp tādus, kas nav tikai finansiāli.

Drošības eksperti norādīja arī uz riskiem, kas saistīti ar Krievijas izvērsto propagandu NATO un ES dalībvalstīs. NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs politikas jautājumos un drošības politikā, īpašais pārstāvis Kaukāzā un Vidusāzijā Džeimss Apaturajs norādīja, ka Krievijas propaganda ir spēcīga, jo tās rezultātā "neviens netic nekam". Viņš norādīja, ka svarīgi cīnīties pret šo propagandu, un viens no veidiem, kā to darīt, ir nodrošināt, ka iedzīvotāji uzticas medijiem.

Tāpat, pēc Apaturaja paustā, jāpasargā iedzīvotāji no propagandas ietekmes, proti, jānodrošina, ka viņi spēj ziņas nošķirt no viltus informācijas. Apaturajs norādīja, ka, piemēram, Beļģijā bērni un jaunieši tiek apmācīti atpazīt viltus ziņas, turklāt valsts nodrošina arī mediju apmācības, lai pasargātu no viltus informācijas izplatīšanās medijos. Šādus soļus būtu jāveic visur, piebilda eksperts.

Pēc viņa teiktā, dezinformācijas novēršanā ES un NATO jāstrādā kopā, vienlaikus īpaši par savu iedzīvotāju informēšanu un izglītošanu jādomā arī katrai dalībvalstij individuāli.

Drošības eksperti diskutēja arī par NATO turpmākajiem izaicinājumiem, norādot, ka to pārvarēšana būs atkarīga no organizācijas spējas ātri pielāgoties pārmaiņām un strādāt kopā. Arī Zatlers uzsvēra, ka NATO dalībvalstīm nākotnē jābūt vienotām hibrīda apdraudējumu risināšanā, kā arī jāspēj pielāgoties strauji mainīgajiem izaicinājumiem.

Vēl eksperti pārrunāja ES attīstību drošības jautājumos. Apaturajs norādīja, ka ES kļūst arvien stiprāka šajā jomā, kas esot ieguvums arī NATO. Brauss piebilda, ka NATO nepieciešama ES, lai dažādu apdraudējumu novēršanā tiktu izmantota visaptveroša pieeja. Tikmēr Zatlers pauda viedokli, ka neatbalsta piedāvājumu veidot ES armiju, jo, viņaprāt, šī ideja ir absurda.

Runājot par nākotnes izaicinājumiem NATO, eksprezidents norādīja, ka konvencionālie ieroči turpmāk tiks izmantoti arvien mazāk, jo pieaugs hibrīda ieroču izmantošana. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie eksperti. Piemēram, Brauss norādīja, ka nākotnē gaidāmi izaicinājumi, kas saistīti ar autoritārisma, terorisma un citu demokrātijas apdraudējumu izplatīšanos. Eksperts ir pārliecināts, ka šo izaicinājumu dēļ NATO nozīme nemazināsies, tieši pretēji - organizācijas loma arvien pieaugs.

Par vēl vienu izaicinājumu Rietumiem Polijas pārstāvis NATO, bijušais aizsardzības ministra vietnieks Tomašs Šatkovskis minēja Ķīnas pieaugošo ietekmi. Arī Brauss norādīja, ka ES jāsaprot, ka Ķīna kļūst par nozīmīgu konkurentu, kas arī radīs virkni izaicinājumu rietumvalstīm.

Drošības eksperti pārrunāja arī Gruzijas izredzes pievienoties NATO. Apaturajs norādīja, ka vēlētos, lai valsts pievienojas organizācijai, vienlaikus Gruzija patlaban nesasniedzot virkni kritēriju dalībvalsts statusa iegūšanai, piemēram, valsts gatavību pievienoties. Apaturajs sacīja, ka Gruzijā vēl nepieciešams īstenot reformas, turklāt pietiekoši daudz dalībvalstu joprojām ir skeptiskas par NATO paplašināšanos, kā arī to, vai valsts nonākšana organizācijā dos ieguldījumu transatlantiskajā drošībā.

Piektdien Rīgā norisinās Latvijas ārpolitikas institūta sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu, NATO Publiskās diplomātijas departamentu, Polijas Republikas un Kanādas vēstniecībām Latvijā, organizētais "Rīgas Drošības forumu 2019".

Šajā augsta līmeņa pasākumā piedalīsies starptautiskie civilie un militārie eksperti, politikas veidotāji un militārās industrijas pārstāvji, apspriežot virkni ar drošību un aizsardzības politiku saistītus jautājumus.