Francijas ārlietu ministrs aicina "strādāt pie neuzticības mazināšanas" ar Krieviju

Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns vizītē Maskavā aicinājis mazināt spriedzi attiecībās ar Krieviju.

"Pienācis laiks, pareizais laiks, lai strādātu pie neuzticības mazināšanas," preses konferencē Maskavā pirmdien paziņoja Ledriāns.

Ministrs sacīja, ka pēc sestdien notikušās gūstekņu apmaiņas Krievijas un Ukrainas starpā ir pavērusies iespēja atrisināt Ukrainas konfliktu, bet ir pāragri runāt par Krievijai piemēroto sankciju atcelšanu.

Ledriāns un Francijas aizsardzības ministre Florānsa Parlī tikās ar Krievijas kolēģiem tā dēvētajā "2+2" formātā, kas tika apturēts pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu.

Ledriāns paziņoja, ka viņi Francijas prezidenta vārdā ierosina strādāt pie uzticības un drošības veicināšanas.

Savukārt Parlī uzsvēra, ka ir "svarīgi runāt vienam ar otru, lai izvairītos no pārpratumiem un domstarpībām".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda viedokli, ka progress attiecību atjaunošanā ir iespējams un nepieciešams.

Kopš 2014.gada, kad Krievija okupēja Krimu un Eiropas Savienība (ES) un ASV piemēroja Krievijai sankcijas, attiecības Rietumu un Krievijas starpā ir saspringtas.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ir aicinājis pārskatīt attiecības ar Krieviju, paužot pārliecību, ka Krievijas atstumšana vēl tālāk būtu "nopietna stratēģiska kļūda". Makrons arī atjaunojis augsta līmeņa diplomātiskos kontaktus ar Krieviju.

Ledriāns pēc sarunām sacīja, ka sestdien notikusī gūstekņu apmaiņa formātā "35 pret 35" nodemonstrējusi labo gribu, kas ir jāveicina.

Ministrs norādīja, ka vēl nav pienācis laiks sankciju atcelšanai, bet uzsvēra, ka noskaņojums ir mainījies.

Savukārt Lavrovs sacīja, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesenie izteikumi bijuši "ļoti, ļoti pozitīvi" un gūstekņu apmaiņu nodēvēja par "ļoti labu zīmi" progresam nākotnē.

Pēc Zelenska ievēlēšanas Ukrainas prezidenta amatā aprīlī mēģinājumi atrisināt Ukrainas krīzi kļuvuši aktīvāki.

Makrons, augustā tiekoties ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, pauda vēlmi atsākt tā dēvētā Normandijas formāta sarunas, kurās līdz ar Ukrainu un Krieviju iesaistītas arī Francija un Vācija.

Francijas prezidents paziņoja, ka tiks rīkots šāds samits, bet datums vēl nav zināms.

Samitā plānots pārskatīt Minskas vienošanos, kas nav spējusi atnest mieru Austrumukrainā.