Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) nedrīkst naudu iemainīt pret vērtībām, vērtējot organizācijas lēmumu atjaunot tajā Krievijas balsstiesības, intervijā LTV "Rīta panorāmai" sacīja Latvijas parlamenta deputāte, EPPA Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Lībiņas-Egneres vērtējumā, tieši tas pašlaik ir noticis, jo pēc Krievijas balsstiesību atjaunošanas organizācijā no Krievijas puses attiecībās ar Ukrainu nav uzlabojies nekas, vien šī valsts samaksājusi dalības maksu EPPA.
Iemaksu iekasēšana no valstīm nav organizācijas mērķis, uzsvēra Latvijas politiķe, norādot, ka mērķis ir, piemēram, panākt cilvēktiesību ievērošanu.
Lūgta vērtēt, vai pašreizējā situācijā ir iespējas ko mainīt, deputāte atzina, ka pašlaik neizskatās, ka vairums EPPA valstu būtu gatavs atjaunot sankcijas pret Krieviju, bet Latvijas pienākums būtu regulāri atgādināt par šo jautājumu, tāpēc šodien Latvijā pulcēsies Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti un apspriedīs iespējamās reakcijas uz EPPA lēmumu, viena no kurām varētu būt atsevišķu EPPA pasākumu boikots, kas būtu vērtējams kā skaļa reakcija, stāstīja Lībiņa-Egnere.
Kā ziņots, Saeimā šodien notiks preses konference par turpmāko rīcību saistībā ar EPPA lēmumu atjaunot balsstiesības Krievijai, aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā. Preses konference notiks pirms EPPA delegāciju pārstāvju sanāksmes, kurā parlamentārieši plāno lemt par turpmāko rīcību pēc EPPA lēmuma atjaunot Krievijas balsstiesības šajā organizācijā.
Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Apvienotās Karalistes, Zviedrijas un Dānijas parlamentu deputāti Saeimā pulcēsies pēc EPPA Latvijas delegācijas iniciatīvas.
"Krievijas balsstiesību atjaunošana EPPA ir mazinājusi uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskiem instrumentiem. Mēs esam pulcējuši to valstu parlamentāriešus, kuras iebilst pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai vēl pirms nākamās EPPA sanāksmes vienotos par vienotu pozīciju un turpmākajiem soļiem," teica Lībiņa-Egnere.
Jau vēstīts, ka EPPA šogad 25.jūnijā vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.
Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.
Balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.
Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
