Kariņš konservatīvo "dzeltenās kartītes" nebīstas?

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Pagājis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Jaunā konservatīvā partija pēc Normunda Mežvieta apstiprināšanas Valsts drošības dienesta priekšnieka amatā uz otro pilnvaru termiņu premjerministram Krišjānim Kariņam uzrādīja dzelteno kartīti. Šī futbolā izmantotā brīdinājumu sistēma, šķiet, nav nesusi konservatīvajiem vēlamo rezultātu, jo to līderis Jānis Bordāns nācis klajā ar apsūdzību koalīcijas partneriem, ka tie, iespējams, plāno konservatīvo izstumšanu no valdības.

«Arī futbolisti, saņemot dzelteno kartīti, saņemas un labi nospēlē,» pēc sarunas ar K. Kariņu, kurā tika apspriesti iemesli, kādēļ, apstiprinot N. Mežvietu amatā, netika ņemti vērā konservatīvo iebildumi, 23. jūlijā teica J. Bordāns.

Taču, konservatīvajiem cenšoties jau nākamajā gadā panākt 500 eiro lielu minimālo algu, partijai nācies secināt, ka dzeltenā kartīte nav spējusi novirzīt premjera, kas uzskata, ka nodokļu sistēmu nevajag aiztikt līdz 2021. gadam, prātu tai vēlamajā virzienā.

Sākotnēji konservatīvie runāja tikai par minimālās algas palielināšanu, bet tagad gan retorika ir mainījusies un partijas līderis norāda, ka jautājums vairs nav tikai par naudas izdalīšanu, bet gan par strukturālu ilgtermiņa izmaiņu veikšanu, tajā skaitā darbaspēka nodokļu atvieglojumiem un minimālās algas celšanu, kas palīdzēšot mazināt ēnu ekonomiku.

«Ja šos jautājumus nekādā veidā neiekļauj, mani tas vedina domāt, ka varbūt vecajai politikai nav ļoti izdevīgi, ka tāds spēks kā Jaunā konservatīvā partija ir valdībā,» LNT raidījumā 900 sekundes ceturtdien pauda politiķis, kas atgādināja, ka viņa redzējumā pirmais mēģinājums atbrīvoties no konservatīvajiem valdībā un to vietā ņemt Zaļo un zemnieku savienību noticis, pārapstiprinot N. Mežvietu. «Cerības varbūt bija, ka mēs pazudīsim. Varbūt šobrīd atkal tiek provocēta situācija,» prātoja J. Bordāns, kurš pašlaik gan neuzskata, ka situācija nonākusi līdz punktam, kad savas principialitātes dēļ konservatīvie paši spiesti aiziet no koalīcijas. «Jautājums ir, vai tiek izrādīts kāds respekts pret mūsu piedāvājumiem, vai tiek izrādīta vēlme,» piebilda politiķis.

Savukārt Ministru prezidents uzskata, ka konservatīvie un J. Bordāns pārlieku koncentrējušies tikai uz savām interesēm, aizmirstot, ka valdību veido piecas partijas. Šāds premjera redzējums izriet no K. Kariņa teiktā Neatkarīgajai: «Budžeta veidošanas procesā notiek diskusijas, partijas pozicionējas, un izskan dažādi viedokļi. Mans piedāvājums ir, ka mums kā politiķiem ir jāiziet ārpus savas komforta zonas, kas parasti ir «es un mana partija», un kopīgi jādomā par sabiedrību un valsti. Sarunas ir sākušās, un tās turpināsies tuvāko mēnesi. Ja sarunās valdīs kompromisa gars un ja visi spēs pārkāpt «es, mans» pieejai un domāt atbilstoši «mums» pieejai, tad esmu pārliecināts, ka mēs spēsim rast kopsaucēju un varēsim sastādīt labu nākamā gada budžetu.»

Kā pašsaprotamu šādu konservatīvo pozicionēšanos uztver Nacionālās apvienības valdes loceklis Gaidis Bērziņš. Viņš atgādina, ka budžeta veidošana vienmēr ir bijis sarežģīts process, bet situācijā, kad valsts nauda jāsadala, ņemot vērā piecu partiju vēlmes un intereses, tas ir vēl sarežģītāks. Līdz ar to arī sava panākšanai izmantotie instrumenti kļūst robustāki, bet valdības stabilitātei no tā nevajadzētu ciest.

«No Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem mēs neesam dzirdējuši neko tādu, kas liecinātu, ka viņi vēlētos aiziet no valdības. Jebkurš budžeta veidošanas process ir pietiekami sarežģīts, katrai partijai ir savas prioritātes. Tādēļ ir skaidrs, ka te jāmeklē kompromisu risinājumi, kas vismaz daļēji būs pieņemami katras partijas vēlētājiem un valstij kopumā,» saka G. Bērziņš.

Savukārt politologs un sabiedrisko attiecību firmas līdzīpašnieks Filips Rajevskis uzskata, ka ar šādiem paziņojumiem konservatīvie vēlētāju priekšā cenšas taisnoties par nepiepildītajiem priekšvēlēšanu solījumiem.

«Šī ir populisma kartiņa. Viņi nespēj atrast atbildi, kā ilgtermiņā nodrošināt normālu reitingu, kura kritumu viņi ir piedzīvojuši. Viņi ir valdībā, no viņiem prasa solījumu izpildi, kas bija gana dāsni un neizpildāmi, bet viņiem nepatīk doma, ka kāds viņiem to var atgādināt un atgādinās, ka tas pirms vēlēšanām bijis populisms. Tādēļ konservatīvie mēģina manevrēt, lai retorikas līmenī nodrošinātos pret to, ka viņiem varētu pārmest populismu,» saka politologs.

Viņš arī atgādina, ka konservatīvie valdībā ir līdzvērtīgs partneris ar līdzvērtīgām iespējām pārējām partijām, nevis nostādīti pabērnu lomā. Turklāt laikā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām koalīcijai nav izdevīgi izstumt konservatīvos no valdības, jo tie, kāpinot reitingus, varētu atkārtoti un veiksmīgi izmantot priekšvēlēšanu retoriku. «Konservatīvie paši aiziet arī nevar, jo visi teiktu, ka neko nav spējuši izdarīt un aizbēguši. Viņiem izdevīgi būtu, ja viņus izgrūstu, izspiestu, tā būtu tā kā medus maize konservatīvajiem,» saka F. Rajevskis.