Makrons un Putins gan atrod, gan neatrod kopsaucējus

 
PREZIDENTU TIKŠANĀS. G-7 valstu samita priekšvakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons ciemos aicināja Krievijas līderi Vladimiru Putinu, faktiski kļūstot par starpnieku starp Kremli un organizāciju, no kuras Krieviju izslēdza pēc Krimas aneksijas 2014. gadā ©SIPA/SCANPIX/LETA

Piesardzīgs optimisms attiecībā uz noregulējuma panākšanu Austrumukrainā, vienota pozīcija jautājumā par Irānas kodolvienošanās saglabāšanu un domstarpības par situāciju Sīrijā, kā arī Krievijas opozīcijas protestiem. Aptuveni šāds ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona un viņa Krievijas kolēģa Vladimira Putina notikušo sarunu sausais atlikums – vismaz tas, kas par sarunām izpausts medijiem. Prezidentu tikšanās ilga divas ar pusi stundas, un par tās rezultātiem E. Makrons nedēļas nogalē informēs G-7 valstu līderus.

Interneta ziņu vietne Politico.eu atgādina, ka šī ir jau septītā abu valstu vadītāju divpusējā tikšanās kopš 2017. gada vasaras, kad E. Makrons sāka pildīt prezidenta pienākumus. Francijas līderis acīmredzami cenšas radīt iespaidu, ka tieši Parīze turpmāk uzņemsies visas Eiropas Savienības stūrēšanu, jo citas ietekmīgākās dalībvalstis to nevar vai nevēlas - briti ir uz izstāšanās robežas, bet Vācijas kanclere Angela Merkele līdz ar paziņojumu par karjeras beigšanu šī politiskā cikla noslēgumā zaudējusi savu ietekmi, daudzu ieskatā kļūstot par (kā to mēdz sacīt politiskajā žargonā) klibo pīli.

Enerģiskais un vēl pavisam jaunais (decembrī viņam apritēs 42 gadi) E. Makrons liberāļu aprindās tiek uzskatīts par Eiropas nākotnes līderi un visiem spēkiem cenšas attaisnot šīs cerības. Tiesa - pagaidām bez īpašiem panākumiem. Viņa idejas par ES reformēšanu atdūrušās pret veselas virknes dalībvalstu paustu atklātu nepatiku, turklāt E. Makrons nesaņēma arī cerēto Vācijas un Briseles ierēdņu spices atbalstu to realizēšanai. Arī iekšpolitiskās reformas nekādus būtiskus rezultātus nav devušas (ja atskaita aizvien plašāku sabiedrības slāņu neapmierinātību), un nu E. Makronam nav atlicis nekas cits kā censties savu tēlu spodrināt, mēģinot uzlabot vienotās Eiropas attiecības ar Krieviju, kas daudzas ES valstis interesē lielākoties ekonomiskās sadarbības kontekstā.

Šīs attiecības pilnībā sabojājās pēc 2014. gadā notikušās Krimas aneksijas, kā rezultātā Krievija tika izslēgta no G8 valstu grupas un pret to noteiktas ekonomiskās sankcijas, kuras ievēro ne tikai ES, bet arī tās sabiedrotie dažādās pasaules malās, raksta AFP. Taču zīmīgi, ka starptautisko ziņu aģentūru vēstīs par E. Makrona un V. Putina tikšanos Krima vispār nav pieminēta. Iespējams, ka Francijas prezidents par anektēto pussalu kaut ko ieminējies sarunā aci pret aci, taču nav vēlējies šo jautājumu cilāt oficiāli, labi zinot, ka abu pušu pozīcijas tajā ir diametrāli pretējas. Vai šī samiernieciskā politika (viens no tās elementiem bija Francijas lobētā Krievijas delegācijas atgriešanās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kas izprovocēja vairāku Austrumeiropas valstu demaršu) novedīs pie kāda rezultāta, rādīs laiks, taču jāatceras, ka E. Makronu neviens nav pilnvarojis runāt visas ES vārdā.

Pirmdienas sarunās, kas notika Francijas prezidenta vasaras rezidencē Franču Rivjērā, lielākā uzmanība tikusi pievērsta starptautiskiem jautājumiem, raksta Reuters. Abi līderi izteikuši cerību, ka Volodimira Zelenska ievēlēšana par Ukrainas prezidentu paver iespēju atsākt sarunas tā dēvētajā Normandijas formātā (Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi), lai panāktu vienošanos par situācijas noregulējumu Austrumukrainā, kur joprojām turpinās karadarbība starp valdības spēkiem un Maskavas atbalstītajiem separātistiem. Gan E. Makrons, gan V. Putins izteikušies, ka V. Zelenskis, šķiet, ir gatavs dialogam un pastāv iespēja, ka sarunas pašā augstākajā līmenī varētu notikt jau nākamo mēnešu laikā. Reuters atgādina, ka beidzamā šāda formāta tikšanās bija 2016. gada oktobrī, pēc kā Ukrainas un Krievijas līderi sāka viens otru apsūdzēt Minskas vienošanos neievērošanā un sarunas izjuka.

Attiecībā uz situāciju Irānā abi līderi vienprātīgi norādījuši, ka 2015. gadā ar šo valsti noslēgtā vienošanās par kodolieroču neizstrādāšanu darbojas un tai ir jāpaliek spēkā, netieši vainojot ASV prezidentu Donaldu Trampu par pārsteidzīgu šī līguma denonsēšanu. Gan V. Putins, gan E. Makrons arī pauduši bažas par 1987. gadā starp PSRS un ASV noslēgtā līguma par vidēja un tuva darbības rādiusa kodolraķešu iznīcināšanu (INFT) izjukšanu, taču akcenti bijuši atšķirīgi. Krievijas līderis licis saprast, ka vienošanās izjukusi ASV nostājas dēļ, bet E. Makrons nav steidzies vainot Vašingtonu. Francijas prezidents kritizējis Maskavas politiku Sīrijā, kur Krievijas militāri atbalstītie valdības spēki diezgan regulāri bombardē vienu no opozīcijas beidzamajiem bastioniem - Idlibas provinci, un šajos uzlidojumos iet bojā arī bērni, vēsta France 24. Tomēr V. Putins uzsvēris, ka šajā reģionā notiek cīņa pret tur koncentrētajiem radikālo islāmistu kaujiniekiem.

Asākā domu apmaiņa notikusi jautājumā par beidzamo nedēļu laikā Maskavā regulāri notiekošajām protesta akcijām un to līderu ne mazāk regulāro aizturēšanu. AFP atgādina, ka šie protesti saistīti ar Maskavas vēlēšanu komisijas atteikumu reģistrēt opozīcijas kandidātus gaidāmajām Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām. E. Makrons norādījis, ka Rietumu pasaulē šādu vēršanos pret runas brīvību un sava viedokļa paušanu vērtē ļoti negatīvi, taču V. Putins acīmredzami bija gatavojies līdzīgiem pārmetumiem un norādījis ne tikai to, ka Krievijas varas iestādes un spēka struktūras stingri ievēro likumu, bet arī to, ka Francijā notikušo dzelteno vestu protestos, kas netika laikus apslāpēti, gājuši bojā 11 un ievainoti aptuveni 2500 cilvēku. «Mēs nevēlamies, lai kaut kas līdzīgs notiktu arī Krievijā,» paziņojis V. Putins, uz E. Makrona iebildi, ka dzelteno vestu pārstāvjiem vismaz tika ļauts kandidēt gan Eiroparlamenta, gan municipālajās vēlēšanās, atbildot ar ironisku smaidu.

 

Abonē