Pārliecībā, ka valdošās koalīcijas Saeimas deputāti komandējumos nereti brauc, lai izklaidētos, ne pārstāvētu valsts intereses un smeltos jaunu pieredzi, opozīcijas deputāti vēlējās panākt, lai vēlētājiem informācija par komandējumiem būtu vieglāk pieejama un deputātu komandējumu apstiprināšanā tiktu iesaistīti visi 100 Saeimas deputāti. Saskaroties ar koalīcijas pārstāvju pretestību šai idejai, opozīcija pieņēma kompromisa variantu.
13. Saeima turpina 12. Saeimas iesākto darbu pie Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem. Otrdien Saeimas Juridiskā komisija turpināja izskatīt parlamentāriešu iesniegtos priekšlikumus, vairāki no kuriem paredzēja mainīt esošo kārtību, ka deputātu komandējumus apstiprina Saeimas prezidijs.
Pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko bija iesniegusi vairākus grozījumus, kas paredzēja, ka ikviens deputātu komandējums ir apstiprināms ar balsojumu Saeimā.
J. Stepaņenko atzina, ka arī pašlaik Saeimas interneta vietnē ir atrodamas atskaites par komandējumiem un to izmaksām, taču atrast tās neesot viegli. Politiķe uzskata, ka, apstiprinot darba braucienus Saeimas sēdē, tiem cilvēkiem, kas seko līdzi politiķu gaitām, būtu vieglāk uzzināt par viņu ārvalstu komandējumiem un līdz ar to arī vieglāk izvērtēt to lietderību. «Tas palīdzētu sabiedrībai uzlabot attiecības ar Saeimu,» pauda deputāte.
Viņas ieceri atbalstīja arī Saskaņu pārstāvošais Valērijs Agešins. «Redzu, ka ir eksotika un man nesaprotami komandējumi. Ja deputāts brauc uz Briseli un Strasbūru, es saprotu, bet kā izskaidrot komandējumu uz Jordāniju,» saka deputāts.
Šo domu pārtvēra arī KPV LV savulaik premjerministra amatam virzītais, bet nu pie frakcijām nepiederošais Aldis Gobzems. Atgādinot, ka Jaunā konservatīvā partija vēlējās atcelt deputātiem izmaksājamās kompensācijas par transportu un mājvietu Rīgā, viņš pauda neizpratni, kāpēc konservatīvie vēršas pret šīm kompensācijām, bet izliekas neredzam miljoniem eiro, kas tiek tērēti apšaubāmas lietderības komandējumu apmaksāšanai. Kā apšaubāmas lietderības piemēru viņš minēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča komandējumu uz eksotiskajām Fidži salām 2015. gadā.
Viņa teiktais gan tika atspēkots, norādot, ka ministrs uz Fidži devās, pārstāvot visu Eiropas Savienību, kuras prezidējošā valsts tolaik bija Latvija, jo attiecīgajā laikā ES augstā pārstāve ārlietās nevarēja apmeklēt tur notiekošos pasākumus. Turklāt komisijas sēdē klātesošā domnīcas Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS vadītāja Iveta Kažoka norādīja, ka Latvijas likumdevēji pārlieku maz iesaistās globālos procesos, lai tos ietekmētu, uz ko norādot arī starptautiski pētījumi par pasaules politiķu ietekmi un iesaistīšanos vispasaules un Eiropas līmeņa norisēs.
Savukārt A. Gobzema paustajā par komandējumos tērēto naudu ir vismaz daļēja taisnība. Saskaņā ar Saeimas publisko pārskatu par 2018. gadu pērn komandējumu apmaksai tērēti 2,82 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 2,83 miljoni eiro, kamēr deputātu kompensācijām mēnesī vidēji tiek tērēti aptuveni 30 tūkstoši eiro.
Vērtējot J. Stepaņenko iniciatīvu, Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Iesalnieks pauda bažas, ka deputātes iecerētās izmaiņas tāpat nenestu iecerēto rezultātu, jo ne visiem 100 deputātiem būs laika un vēlme iedziļināties komandējuma nepieciešamībā, kā rezultātā Saeima tikai tērēs savus resursus, lai akli nobalsotu, iespējams, opozicionāriem ilgi debatējot, par katru no daudzajiem komandējumiem. Pērn vien deputāti devušies 243 komandējumos.
Garo diskusiju noslēgumā Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe norādīja, ka uzlikt Saeimai par pienākumu apstiprināt katru komandējumu nebūtu lietderīgi, taču piekrita, ka informāciju par komandējumiem varētu padarīt pieejamāku. Konsultējoties ar klātesošo Saeimas Juridiskā biroja pārstāvi, J. Strīķe ar J. Stepaņenko vienojās par kompromisu - deputātu komandējumus joprojām apstiprinās Saeimas prezidijs, taču par tiem tiks paziņots publiski katrā Saeimas sēdē.
