Jaunizveidotie novadi saņems vienreizēju "pabalstu"; līdz pat 447 500 eiro
Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā jaunizveidotie novadi dažādu izdevumu segšanai vienreizējās mērķdotācijās saņems no 155 000 līdz 447 500 eiro, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā iekļautā informācija.
VARAM aprēķinājusi, ka kopumā reformas īstenošanai 2020. un 2021.gada laikā no valsts budžeta būs nepieciešami 9,10 miljoni eiro.
Apvienoto novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei kopumā paredzēts atvēlēt 525 000 eiro un to kopumā iecerēts sadalīt uz 29 pašvaldībām, jo septiņas pašvaldības reforma neskars.
Attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem divu gadu periodā paredzēts piešķirt 1,05 miljonus eiro un arī šī summa tiks izdalīta uz 29 vietvarām. Līdzekļus šo programmu izstrādei varēs tērēt veicot iepirkumu vai algojot speciālistus pašvaldības ietvaros.
Pēc VARAM teiktā, nepieciešamais finansējums programmas izstrādei noteikts pēc aktuālākajiem lielāko pašvaldību iepirkumiem, kuras jau veikušas šāda pakalpojuma izstrādi.
Lielāko daļu no nepieciešamā finansējuma - 7,25 miljonus eiro - ministrija plāno tērēt 2021.gadā, izmaksājot pašvaldībām vienreizēju mērķdotāciju dažādu papildus izdevumu segšanai, piemēram, sociālās nodrošinājuma paketes izmaksai, veidlapu, plāksnīšu nomaiņai un citiem izdevumiem.
Pašvaldībām, kuras izveidosies apvienojoties vismaz trim novadiem, tiks izmaksāti 155 000 eiro. Kopumā šādu vietvaru būs 13.
Tām 12 pašvaldībām, kuras izveidosies apvienojoties četriem un pieciem novadiem - tiks piešķirti katrai pa 310 000 eiro.
Savukārt vietvarām, kuras izveidos apvienojot vairāk nekā sešus novadus - katrai pienāksies 447 500 eiro. Patlaban iecerēts, ka šādas vietvaras būs četras - Aizkraukle, Cēsis, Jēkabpils un Liepāja.
Kā ziņots, VARAM konceptuālajā ziņojumā iestrādātais jaunais teritoriālā piedāvājuma modelis paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 uz 36, nevis 35, kā plānots sākumā.
Lielākās izmaiņas skar Pierīgu, kur iecerēts izveidot Ulbrokas novadu, kurā ietilps tagadējās Stopiņu, Garkalnes un Ropažu novadu pašvaldības, kā arī Vangažu pilsēta.
13.augustā dokuments nosūtīts saskaņošanai Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Pārresoru koordinācijas centram un Latvijas Pašvaldību savienībai.
Pēc saskaņošanas dalībnieku atzinumu saņemšanas, septembra sākumā ministrija konceptuālo ziņojumu virzīs tālāk izskatīšanai jau Ministru kabinetā.