Levits darbos apliecina solīto

 
PILDA SOLĪTO. Valsts prezidents Egils Levits piesaistījis uzmanību ar to, ka savos darbos apliecina, ka patiešām centīsies būt visas Latvijas tautas prezidents, kā to solījis, saņemot Saeimas vairākuma uzticību ©Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Egils Levits Valsts prezidenta amatā ir jau mēnesi, un, kaut arī tas ir pārlieku mazs laika sprīdis, lai vērtētu viņa prezidentūru, un arī pētnieku veidotie viņa reitingi sabiedrībā pagaidām nav nokļuvuši publiskajā telpā, politiķiem un politikas vērotājiem iespaids par nākamo četru gadu prezidentūru veidoties ir sācis. Salīdzinot ar Raimondu Vējoni, E. Levits tiek dēvēts par mierīgāku, taču izzināt gribošāku prezidentu.

Gan R. Vējoņa, gan E. Levita prezidentūras pirmais mēnesis vienā ziņā ir līdzīgs. Prezidenti, iepazīstoties ar valstī notiekošo, tikās ar valdības ministriem, pēc tam paužot lakonisku vērtējumu situācijai attiecīgajā nozarē, un pirmajā ārvalstu vizītē devās uz Igauniju.

Atšķirības prezidentūru sākumā vērojamas E. Levita attieksmē pret Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kurus viņš, kā virspavēlniekam pienākas, apmeklēja pirmajās prezidentūras nedēļās (taisnības labad jāatzīst, ka ar NBS R. Vējonis, stājoties augstajā amatā, bija krietni labāk pazīstams, jo ieņēma šo posteni, pametot aizsardzības ministra amatu), un prezidenta iesaistē pasākumos, kas ieskicē viņa vīziju par Latvijas nākotni, piemēram, piedalīšanās LMT 5G tīkla atklāšanā un diskusijā par Eiropas Savienības plāniem radīt no oglekļa dioksīda brīvu enerģijas avotu, kā arī pie sevis pulcinot trimdas latviešu bērnus. E. Levits atšķirībā no R. Vējoņa pie sevis uzaicinājis arī Latvijas lielāko Baznīcu vadītājus.

Objektīvu iespēju trūkuma, programmatisku apsvērumu vai citu iemeslu dēļ R. Vējoņa prezidentūras sākums daudziem atmiņās vairāk palicis ar viņa dalību dažādos kultūras un sporta pasākumos. Uz to norāda arī tie Saeimas deputāti, kas piedalījušies abu prezidentu vēlēšanās un neatteicās salīdzināt abas prezidentūras.

Viktors Valainis, kas savulaik Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošo R. Vējoni prezidenta amatā ievēlēja no Vienotības rindām, bet pret E. Levitu balsoja, pārstāvot to pašu ZZS, atzīst, ka R. Vējonis savas prezidentūras pašā sākumā radījis aktīvāku iespaidu. «Viņš jau bija ar politisko pieredzi un atpazīstamību un prezidentūras sākumā bija ļoti aktīvs gan sporta aktivitātēs, gan citādi, un tas turpinājās līdz slimībai. Bet Levita kungs ir tikai sākuma pozīcijās, viņam viss vēl ir priekšā,» atgādinādams par laiku, kad pusgadu pēc stāšanās amatā R. Vējonis ar smagu diagnozi nonāca slimnīcā, saka politiķis.

Arī Nacionālo apvienību pārstāvošais Jānis Dombrava, kurš gan šogad, gan 2015. gadā balsoja par E. Levita kandidatūru, R. Vējoņa prezidentūru atceras tieši ar viņa dalību dažādos pasākumos.

«Tā bija maksimāla aktivitāte un mēģinājumi iekarot tautas simpātijas ar piedalīšanos basketbola turnīros un citos saviesīgos pasākumos, cenšoties parādīt, ka prezidents ir kā savējais,» saka J. Dombrava. «Vērojot Levita kunga prezidentūras pirmo mēnesi, ir sajūta, ka ievēlēts politiķis un valstsvīrs, kas plānveidīgi un rūpīgi cenšas nostiprināt Valsts prezidenta institūciju un kopējo valstiskuma apziņu.»

Līdzīgās domās, uzsverot, ka precīzi neatceras R. Vējoņa prezidentūras sākumu, ir arī Latvijas Universitātes pētnieks Ojārs Skudra, kurš Valsts prezidenta darbībā saskata apliecinājumu E. Levita solījumam būt visas Latvijas tautas prezidentam.

«Viņš ir centies būt klāt dažādos sabiedriski nozīmīgos pasākumos, arī ticies ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Tas liecina, ka prezidents vēlas iespējami plašāku skatu uz aktuālajiem notikumiem sabiedrībā, lēnām uztaustīt tās problēmas un jautājumus, kas saistās ar tēmu es būšu visas Latvijas tautas prezidents. Tas viss liecina, ka viņš vēlas pēc iespējas ātrāk noskaidrot, kas praktiski jādara, lai viņš tiešām būtu šāds prezidents,» atgādinot par E. Levita uzrunu uzreiz pēc ievēlēšanas augstajā amatā, saka O. Skudra.

ZZS pārstāvošais Armands Krauze, kurš 2015. gadā balsoja par R. Vējoni, bet šogad atbalstīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, tāpat kā Mārtiņš Bondars, kurš iepriekšējās vēlēšanās, pārstāvot Latvijas Reģionu apvienību, balsojis par savu kandidatūru, bet šajās no Attīstībai/PAR! rindām atbalstījis E. Levitu, salīdzināt abus prezidentus nevēlas.

A. Krauze pauž, ka E. Levita darbības pirmajā mēnesī neko būtisku nav pamanījis, bet R. Vējoņa prezidentūras sākumu neatceras, tādēļ nav iespējams salīdzināt prezidentūras. Savukārt M. Bondars uzskata: «Nav objektīvi vērtēt prezidentūru mēneša griezumā. Var jau vērtēt katru soli, ko viņš veic, bet pēc būtības jautājums ir par rezultātu, un par to var runāt ilgākā laika posmā.»