Protestu cēlonis Krievijā ir varas necienīgā izturēšanās pret tautu, turklāt pēdējo nedēļu protesti Maskavā ir spēcīgs signāls tam, ka šādas akcijas var izvērsties arvien plašākas, ņemot vērā valsts iedzīvotāju nogurumu no Valsts prezidenta Vladimira Putina, šādu viedokli pauda politologs Kārlis Daukšts.
Demonstrantu iziešana Maskavas ielās, lai protestētu pret netaisnīgo izturēšanos pret opozīciju pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām pašvaldības vēlēšanām, ir pēkšņa un negaidīta, jo notiek pirms salīdzinoši nebūtiska notikuma - vēlēšanām, kas faktiski nav vēlēšanas, bet gan Maskavas pārvaldes struktūras iecelšanas, norādīja Daukšts.
Politologs uzskata, ka sabiedrību aizvainoja tas, ka vara absolūti neieklausījās apkārtējos cilvēkos, opozīcijas viedoklī, kas tomēr vēlas tikt sadzirdēti. Tas izsauca lielu neapmierinātību, ko izmantoja un izmanto arī neoficiālā opozīcija.
"Manuprāt, visi šie notikumi var pa spirāli attīstīties tālāk, jo neformālā opozīcija aizvien vairāk iegūst organizatorisko struktūru, kas ir viens no bīstamajiem pagriezieniem Krievijas valdošajai kliķei, kas traucētu uzspiest savu gribu. Patlaban ielās iziet inteliģences virsotne, kas interesējas par politiku, bet tad, kad ielās izies zemākie slāņi, tas var izraisīt nopietnākas pārmaiņas, no kā cenšas izvairīties pie varas esošie politiķi," sacīja Daukšts.
Viņš piebilda, ka lietā tiek likti visi propagandas līdzekļi, jo protestos tomēr piedalās salīdzinoši nedaudz Maskavas iedzīvotāju.
"Protams, tur darbojas propagandas cilvēki, kuri gribētu izprovocēt tādus pašus notikumus kā Ukrainā Maidana laikā, taču tas viss nedot rezultātus," sacīja politologs.
Viņš norādīja, ka galvenais ir tas, ka Krievijas sabiedrība saprot, ka bez aktīvas pašu rīcības vara nemainīsies un ir jāizdara spiediens plašāku protestu veidā.
"Es domāju, ka iepriekšējo nedēļu protesti ir tikai sākums un spēcīgs signāls tam, ka protesti Krievijā varētu izvērsties aizvien plašāki, jo nogurums no Putina tautai sāk kļūt aizvien redzamāks. Par to liecina socioloģisko aptauju rezultāti, kā arī vairāki citi indikatori," teica Daukšts.
Krievijas attiecības ar Rietumiem tiek gana vienpusēji traktētas, norādīja eksperts. Krievu mentalitātē ir viens vēsturisks iegansts - Krievijā vienmēr tiek izmantots ārējais apdraudējums kā iekšējās konsolidācijas ap varu instruments. Rietumu pamatotās sankcijas bieži vien konsolidē šovinistisko iedzīvotāju daļu, kuri saskata draudus savai eksistencei, sacīja politologs.
Daukšts pieļāva, ka tuvākajā laikā nav gaidāma attiecību uzlabošanās Krievijai ar pārējo pasauli.
Jau ziņots, ka sestdien Maskavā policija un Nacionālā gvarde aizturēja 828 protesta akcijas dalībniekus, no kuriem 19 tika piekauti, bet nepilngadīgo skaits aizturēto vidū pārsniedza 90.
Maskavas policija atbrīvojusi teju visus sestdien pilsētas centrā protesta akcijas gaitā aizturētos cilvēkus, ziņo organizācija "OVD-Info", kas veic arestu monitoringu.
Naktī policijas iecirkņos palikuši vismaz 19 aizturēto.
Sestdienas akcija izziņota bija formātā "pastaiga pa bulvāriem". Vairākas stundas pirms tās sākuma Bulvāru lokā sāka dežūrēt policijas un Nacionālās gvardes vienības.
Pirms nedēļas protestu laikā tika aizturēti gandrīz 1400 cilvēki. Savukārt 77 demonstranti aizturēšanu laikā guva dažādas traumas.
Protestu dalībnieki pieprasa nodrošināt taisnīgumu nākamajā mēnesī gaidāmajās vēlēšanās.
Amatpersonas līdz šim atteikušas reģistrēt vairākus populārus opozīcijas politiķus.
Vairums šo kandidātu un opozīcijas līderu atrodas apcietinājumā kopš pagājušās sestdienas demonstrācijām.
Protestu kustība aizsākās saistībā ar vietēja rakstura problēmām, bet tā jau ir pāraugusi ievērojamā politiskā konfliktā, kāds nav pieredzēts vairākus gadus.