Kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK) ir jāpiedāvā risinājums Latvijas Radio finansējuma jautājumā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Vaicāts par risinājumu Latvijas Radio finansējumu problēmām, Kariņš norādīja, ka par mediju jomu atbild kultūras ministrs un puses minēto jautājumu jau ir pārrunājušas. Tomēr premjers vēlas, lai ministrs apzinātu situāciju un piedāvātu valdībai risinājumu.
Pēc Kariņa domām, jautājums par Latvijas Radio finansējuma palielinājumu varētu tikt skatīts 2020.gada budžeta ietvaros, bet neesot izslēgts, ka valdība lēmumu par sabiedriskā medija finansējuma pieaugumu varētu pieņemt jau šoruden.
"Ja kultūras ministram būs ierosinājums, viņš varēs nākt uz valdību un aicināt palielināt finansējumu. Bet es no malas nevaru izvērtēt, kas izraisa krīzi. Kultūras ministram ir jāatbild uz jautājumiem par to, kā VSIA "Latvijas Radio" tiek uzraudzīta, kā Latvijas Radio valde pieņem lēmumus par sava budžeta pārdali. Ja uzņēmumā ir naudas trūkums, tas nevar iet roku rokā ar katastrofālu pārvaldi," norādīja Ministru prezidents.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam 100 000 eiro apmērā šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam, sacīts Latvijas Radio valdes atklātajā vēstulē.
Vēstulē pausts, ka Latvijā sabiedrisko mediju finansējums ir zemākais starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp, par 30% mazāks, nekā Lietuvā un gandrīz par 45% mazāks, nekā Igaunijā. Ja vidēji Eiropā sabiedrisko mediju finansēšanai piešķir 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā tas ir 0,1%, teikts vēstulē. "Valdība jau sen Mediju politikas pamatnostādnēs apņēmās finansējumu palielināt - pērn rādītajam bija jāsasniedz 0,15% no IKP, savukārt nākamgad jau 0,2%. Diemžēl redzam, ka tas palicis tikai uz papīra," atzīmēts vēstulē.
Ņemot vērā, ka trīs gadu laikā Latvijas Radio ir pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti, kā arī pēdējā gada laikā Ziņu dienestu pametuši 11 žurnālisti un producenti, kuri lielākoties aizgājuši uz labāk apmaksātiem darbiem komercmedijos un Latvijas Televīzijā, nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ profesionālus un pieredzējušus žurnālistus piesaistīt nav iespējams, tāpēc atlikušie, cenšoties nosegt visas satura tēmas, ir nemitīgā pārslodzē un uz izdegšanas robežas, uzsvērts vēstulē.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, NEPLP, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.
