Valsts prezidents Egils Levits savās šīs dienas uzrunās iezīmēja virzienus, pie kuriem prezidentūras laikā vēlētos strādāt, pauda politologs Ojārs Skudra.
Viņš sacīja, ka Levita lēmums teikt divas atsevišķas runas - Saeimā un pie Brīvības pieminekļa - vērtējams pozitīvi, jo viņš jau sākotnēji vēlējies sevi pieteikt visai sabiedrībai, ne tikai parlamenta deputātiem.
"Levits arī formāli ir bezpartejisks un jau iepriekš uzsvēris, ka grib būt visas tautas prezidents. Tādēļ domāju, ka šajās uzrunās nav jāmēģina saskatīt konkrēti "āķi". Runas ir vairāk kā rāmis tam politikas laukam Latvijā, kuras savas prezidentūras laikā viņš gribētu mainīt," pauda eksperts.
Skudra izteica viedokli, ka Levita inaugurācijas runas bija vēstījums tiem, kas klausījās ne tikai Saeimā, bet arī Latvijā kopumā. "Tiem, kas klausījās, bija būtiski runu akcenti un tas, kā Levits iezīmēja to politisko lauku, kurā jāstrādā. Izmantojot, piemēram, "aizslaucīšanas" metaforu, viņš iezīmēja, ka līdzās pozitīvajam un konstruktīvajam viņš saskata arī problēmas un trūkumus, kurus gatavojas "aizslaucīt". Ar savām runām viņš ir ievadījis savu prezidentūras laiku, gatavojot cilvēkus tam, ko vēlas izdarīt," sacīja eksperts.
Skudra pauda viedokli, ka Levits labi ticis galā ar šīs dienas uzdevumiem, izņemot misēkli ar svinīgo solījumu, kad to pārteikšanās dēļ nācies teikt divreiz. "Kopumā domāju, ka viņu atbalstošie cilvēki ir gandarīti," sacīja Skudra.
Jau vēstīts, ka Levits, uzņemoties amata pienākumus, pirmdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.
"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," teica Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) gan aicināja viņu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot "apziņas", nevis "sirdsapziņas", lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.
Pēc tam Levits parakstīja svinīgo solījumu, kas tiks nodots glabāšanā Valsts arhīvā, un tika atskaņota Latvijas valsts himna.