Saeima ārkārtas sēdē lems par turpmāko rīcību EEPA
Saeima nākamnedēļ, 8.jūlijā, ārkārtas sēdē plāno lemt par turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EEPA), ņemot vērā Krievijas balsstiesību atjaunošanu organizācijā.
Parlamenta sēdei iesniegtajā lēmumprojektā atgādināts, ka Krievija 2014.gadā ar militāra spēka palīdzību okupēja un prettiesiski anektēja Krimu, kas ir neatņemama Ukrainas teritorijas sastāvdaļa. ANO Ģenerālā Asambleja paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai, vienlaikus nosodot pagaidu okupāciju un prettiesisku rīcību Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē. Krievijas balsstiesības EEPA tika apturētas, ņemot vērā Krievijas pārkāptos Eiropas Padomes pamatprincipus.
Krievijas darbības Austrumukrainā un Krimas aneksija ir pretrunā ar Eiropas Padomes statūtiem, norādīts lēmumprojektā, tajā uzsverot, ka Saeima nosoda Krievijas turpināt apspiešanas un vardarbības politiku pret Krimas tatāriem okupētās Krimas teritorijā, turpinātos cilvēktiesību pārkāpumus Austrumukrainā, atteikšanos īstenot Eiropas Padomes rezolūciju par Gruzijas un Krievijas kara sekām, kā arī Krievijas bezdarbību Minskas vienošanās īstenošanā.
Lēmumprojektā norādīts, ka Saeima pauž nožēlu par EPPA lēmumu atjaunot Krievijas balsstiesības, kā arī uzsvērts, ka balsstiesību beznosacījuma atjaunošana ir pretrunā ar Eiropas Padomes principiem un pamatvērtībām, kā arī nopietni iedragā Eiropas Padomes reputāciju un rīcībspēju. Krievijas balsstiesību atjaunošana situācijā, kad kopš šo tiesību apturēšanas Krievija nav atgriezusies pie starptautisko tiesību un pamatprincipu ievērošanas, mazina uzticēšanos Eiropas Padomei un citiem starptautiskiem instrumentiem, sacīts lēmumprojektā.
Tā autoru ieskatā Krievijas balsstiesību atjaunošana minētajos apstākļos var iedrošināt Krieviju turpināt savu agresīvo ārpolitiku, tā radot draudus Eiropas drošībai un stabilitātei.
Tāpēc plānots aicināt Krieviju atgriezties pie starptautisko tiesību ievērošanas, nekavējoties pārtraukt agresīvās darbības pret Ukrainu un Gruziju, atbrīvot politiskos ķīlniekus un prettiesiski apcietinātos Ukrainas pilsoņus, pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus pret Krimas tatāriem, kā arī nodrošināt cilvēktiesību un likuma varas principu ievērošanu.
Tāpat paredzēts aicināt EPPA apzināties, ka Krievijas balsstiesību atjaunošana nodara milzīgu kaitējumu Eiropas Padomes reputācijai, kā rezultātā var tika zaudēta to cilvēku uzticība, kuru tiesības organizācijai jāaizsargā.
Ārkārtas sēdē plānots lemt par to, lai uzdotu Saeimas delegācijai EPPA sākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kuri balsojuši pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019.gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopēju pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.