Kariņš nākamnedēļ sniegs vērtējumu par Nemiro lēmumu atstādināt "Latvenergo" padomi

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nākamnedēļ sniegs vērtējumu par ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) apsvērumiem atstādināt AS "Latvenergo" padomi un iecelt pagaidu padomi, sacīja Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Sabajevs atzina, ka Kariņš ir saņēmis no ekonomikas ministra prasīto informāciju par "Latvenergo" padomes atcelšanu un pagaidu padomes iecelšanu. Iesniegtā informācija vēl tiks izvērtētā un premjers par turpmāko rīcību informēs nākamnedēļ.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidents nedēļas sākumā izdeva rezolūciju, kurā ekonomikas ministrs tika aicināts līdz nedēļas beigām skaidrot lēmumu atsaukt "Latvenergo" padomi un pagaidu padomes iecelšanu.

Ekonomikas ministrs šodien Ministru prezidentam sniedzis skaidrojumu par neapmierinātību ar iepriekšējās "Latvenergo" padomes darbu, kā rezultātā tā tika atsaukta, aģentūrai LETA pastāstīja Nemiro pārstāve Beata Jonite.

Viņa informēja, ka Nemiro šodien tikās ar Ministru prezidentu, izskaidrojot iemeslus saistībā ar "Latvenergo" padomes atsaukšanu, Ekonomikas ministrijas veikto dienesta ziņojumu par padomes darbības izvērtējumu, kā arī pagaidu padomes iecelšanu. Ziņojuma detaļas gan netiek atklātas.

"Šīs dienas laikā tiks izsūtīts arī paskaidrojuma ziņojums premjeram, kurā secināts par padomes neapmierinošo sniegumu, nepārliecinošo un neaktīvo darbu saistībā ar sadales tarifu mazināšanu, kā arī par OECD labās prakses pārvaldības principu neievērošanu, ņemot vērā, ka iepriekšējā padome nebija apolitiska," stāstīja Jonite.

Viņa uzsvēra, ka ministrs nav mainījis savu pārliecību, ka, atsaucot iepriekšējo "Latvenergo" padomi, viņš rīkojies tiesiski, sabiedrības interesēs un pēc labākās sirdsapziņas, lai ievērotu valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principus.

"Šobrīd iecelta pagaidu padome koncerna darba pilnvērtīgai nodrošināšanai, kas sastāv no nozares profesionāļiem, kā arī ekspertiem, kas jau līdz šim darbojušies Ekonomikas ministrijas darba grupās, piemēram, saistībā ar sadales tarifu samazinājumu. Ministrs vēlreiz uzsver, ka šī ir tikai pagaidu padome un apliecina, ka jaunās padomes izveide notiks atbilstoši OECD labās prakses principiem, kādi ir bijuši ievēroti līdz šim, un ka tai nebūs politiskas nokrāsas. Ministrs premjeram savās atbildēs sniegs detalizētu skaidrojumu visiem šiem punktiem," pauda Jonite.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija šogad 19.jūnijā kā kapitāldaļu turētāja atlaida "Latvenergo" padomi un tās vietā tika iecelta pagaidu padome. No atsevišķiem koalīcijas politiķiem izskanējusi kritika saistībā ar pagaidu padomes locekļu iecelšanas veidu un atbilstību amatam.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais ''DNB bankas'' vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, Latvijas nacionālās aviokompānijas ''airBaltic'' valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, Ekonomikas ministrijas bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas ''Rīga'' bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Finanšu nozares asociācijas (iepriekš Latvijas Komercbanku asociācija) bijušais prezidents un AS ''Valsts nekustamie īpašumi'' padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī ''RB Rail'' valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras priekšsēdētājs ir Pāvels Rebenoks, bet padomes priekšsēdētāja vietnieks ir "Rigensis Bank" valdes loceklis Renārs Degro. Tāpat "Latvenergo" padomē iecelta Inese Kublicka, Artūrs Šnoriņš un Kristaps Stepanovs.

Paziņojot par padomes atlaišanu, Nemiro pateicās līdzšinējai padomei, vienlaikus norādot, ka vēlētos, lai kompānijas padome darbotos aktīvāk un efektīvāk, kā arī straujāk risinātu jautājumu par elektroenerģijas sadales tarifa mazināšanu.

"Latvenergo" ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija. Akcionāra intereses pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

"Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.