Rinkēvičs: Krievijas balsstiesību atjaunošana EPPA ir absolūti nepareizs lēmums

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) lēmums atjaunot Krievijas balsstiesības iedragā Eiropas Padomes autoritāti un rīcībspēju, kā arī grauj tās prestižu, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Politiķis atgādināja, ka Baltijas valstis, Ukraina un Gruzija pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu iebilda jau maijā, kad notika Eiropas Padomes Ministru komiteja, kurā šīs valstis balsoja pret šādu rīcību.

Pēc Rinkēviča paustā, šis lēmums ir absolūti nepareizs, jo nav noticis progress Minskas vienošanās izpildē, turklāt vērojams pat pretējais, proti, Krievija nesen paziņoja par pilsoņu pasu izsniegšanu Donbasas reģionā dzīvojošajiem, turklāt joprojām 24 Ukraiņu jūrnieki un šīs valsts kuģi atrodas Krievijas gūstā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka nekas nav pavirzījies uz priekšu arī saistībā ar Krimas aneksiju, kas pirms pieciem gadiem bija pamatā lēmumam apturēt Krievijas balsstiesības konkrētajā organizācijā.

Visi šie argumenti, Rinkēviča ieskatā, liecina, ka EPPA lēmums atjaunot Krievijai balsstiesības nav saprātīgs, turklāt ir "nepareizs signāls nepareizā laikā". "Faktiski lielai daļai biedra naudas princips un finansējums padomei šķita svarīgāks par šo politisko principu pārkāpumu," pauda ministrs.

Latvijas politiķis sacīja, ka vienīgais arguments, kas līdz šim dzirdēts par labu šim lēmumam, ir saistīts ar to, ka Krievijas aiziešana no Eiropas Padomes varētu apgrūtināt Krievijas pilsoņu iespējas vērties Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesā. Vienlaikus Rinkēvičs norādīja, ka arī šis arguments neiztur kritiku, jo Krievija jau pirms vairākiem gadiem paziņoja, ka tā ECT spriedumu izpildei pieiet selektīvi, proti, nepilda ECT lēmumus, kas ir pretrunā ar valsts konstitūciju.

Kā ziņots, EPPA otrdien vienojusies atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā.

Neskatoties uz Ukrainas spēcīgo pretestību, 118 EPPA locekļi nobalsoja par balsstiesību atjaunošanu Krievijas delegācijai, pret balsoja 62, bet desmit no balsošanas atturējās.

Protestējot pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, Ukrainas delegācija otrdien pametusi EPPA. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis vilšanos par EPPA lēmumu, kamēr Ukrainas delegācijas vadītājs paziņojis, ka tā aptur savu darbību.

Balsstiesības EPPA Krievijas delegācijai tika atņemtas 2014.gada aprīlī, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, savukārt Krievija apturēja dalību asamblejā un 2017.gadā - arī savas iemaksas Eiropas Padomes budžetā, kuras veido aptuveni 7% no budžeta kopējās summas.

Balsstiesību atjaunošana paver ceļu Krievijai uz piedalīšanos Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vēlēšanās, kas paredzētas trešdien.

Krievija bija draudējusi izstāsies no Eiropas Padomes, ja tai tiks aizliegts piedalīties ģenerālsekretāra vēlēšanās.

Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmētu, ka Krievijas pilsoņi vairs nevar vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Ukraina, kuru atbalstīja Baltijas valstis un Lielbritānija, iestājās pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, brīdinot, ka tādējādi tiktu iedragātas starptautiskās sankcijas, kas Krievijai noteiktas par agresiju Ukrainā.

Ukrainas delegācijas vadītājs norādīja, ka balsstiesību atjaunošana Krievijas delegācijai sūta ļoti negatīvu signālu: "Dariet, ko gribat, anektējiet citas valsts teritoriju, nogaliniet tur cilvēkus, un jūs vienalga tiksiet cauri sveikā."

Strasbūrā bāzētā Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, un tā ir vecākā politiskā organizācija Eiropā, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Eiropas Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, nodrošinot tās pamatvērtību - cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma - ievērošanu un aizsardzību. Eiropas Padome atbild par tienešu ievēlēšanu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Eiropas Padome nav Eiropas Savienības organizācija.