Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Čehijas Republikas ārlietu ministrs Tomāšs Petržīčeks (Tomáš Petříček).
- Latvija un Čehija neatzīst Krimas aneksiju un nosoda Krievijas iejaukšanos Ukrainas austrumos. Tomēr ir jāatzīst, ka piecus gadus ilgā sankciju politikā nav devusi kaut cik jūtamus rezultātus. Kāda ir Čehijas nostāja pret attiecību veidošanu ar Krieviju? Vai būtu nepieciešams pārskatīt sankciju ietvaru?
- Sankcijas, kuras ES ir piemērojusi Krievijai saistībā ar Krimas okupāciju un atbalstu pret valdību vērstajiem nemierniekiem Austrumukrainā, var nebūt tik nozīmīgas, lai Krievija mainītu savu uzvedību. Tomēr tā ir atbilde, noraidot Krievijas politiku izmantot spēku starptautiskajās attiecībās un noraidot nepieņemamus starptautisko tiesību pārkāpumus. Čehija atbalsta saikni starp sankciju režīmu un Minskas nolīgumu īstenošanu, lai atrisinātu konfliktu Austrumukrainā. Sankcijām, kuras ir saistītas ar Krimas aneksiju, ir jāpaliek spēkā līdz Ukrainas suverenitātes atjaunošanai.
- Vai Čehija pievienosies ASV aizliegumam iegādāties un izmantot Huawei tehnoloģijas un iekārtas IT sektorā? Vai Čehija uzskata Huawei tehnoloģijas par drošības apdraudējumu?
- Janvārī Čehijas Nacionālā kibernoziegumu un informācijas drošības aģentūra (NUKIB) brīdināja par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar Huawei aprīkojuma izmantošanu. Čehijas administrācija nopietni uztvēra šo brīdinājumu. Tomēr modernajām tehnoloģijām nepastāv ierobežojumi. Mums ir jākoordinē mūsu pieeja iespējamajiem draudiem, kas saistīti ar 5G tehnoloģijām, kopīgi ar sabiedrotajiem ES un NATO.
- Kāda ir Čehijas nostāja attiecībā uz ES paplašināšanos? Vai Čehija atbalsta Turcijas, Moldovas, Ukrainas, Bosnijas iespējamo uzņemšanu ES?
- Čehijas Republika ir viens no tradicionālajiem ES paplašināšanās procesa atbalstītājiem. Mēs uzskatām, ka šī politika ir labākais līdzeklis, lai atbalstītu stabilizāciju, demokratizāciju un ekonomisko attīstību ES kaimiņvalstīs.
Turcija joprojām ir ES kandidātvalsts un galvenais ES partneris daudzās jomās. Mūsu kopējās interesēs ir saglabāt Turcijas vietu «pie sarunu galda». Mēs neatbalstām pievienošanās sarunu izbeigšanu. Tā vietā mums ir jākoncentrējas uz dialoga turpināšanu un savstarpējo attiecību restartēšanu.
Mēs atbalstām Bosnijas un Hercegovinas centienus iegūt ES kandidātvalsts statusu. Tomēr šai valstij vēl ir jāpaveic liels darba apjoms. Pirms sasniegt šo mērķi, Bosnijai un Hercegovinai ir jāsaskaņo konstitucionālā sistēma ar Eiropas standartiem, jānodrošina tās iestāžu funkcionalitāte un visu tās pilsoņu līdztiesība neatkarīgi no etniskās piederības. Čehija atzīst Ukrainas un Moldovas Eiropas centienus, un mēs vēlamies šīs valstis redzēt kā daļu no kopējās Eiropas telpas, kurā tiek atbalstītas mūsu kopējās vērtības.
Čehijas Republika kopīgi ar Poliju un Zviedriju ir viena no galvenajām ES Austrumu partnerības atbalstītājām. Atcerieties! Pirmais ES un Austrumu partnerības samits notika Prāgā 2009. gadā, Čehijas ES prezidentūras laikā. Trijām no sešām partnerības valstīm - Ukrainai, Gruzijai un Moldovai - tagad ir asociācijas līgums (DCFTA) ar Eiropas Savienību. Šīs trīs valstis bauda arī bezvīzu režīmu ar ES. Čehijas sadarbības attīstībai šīs trīs valstis arī ir prioritāras, un mēs tajās ieguldām savu finansējumu, lai palīdzētu tām nepieciešamajām reformām un attīstībai.
Daudz vairāk varētu sagaidīt, ja Ukraina vai Moldova patiesi īstenotu nolīgumā paredzētās reformas, jo tās uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un palīdzētu piesaistīt ārvalstu ieguldījumus un tehnoloģiju pārnesi.
- Kāda ir Čehijas nostāja attiecībā uz NATO paplašināšanos? Vai Čehija atbalsta Ukrainas un Gruzijas iespējamo uzņemšanu NATO?
- Nesenā pievienošanās protokola parakstīšana ar Ziemeļmaķedonijas Republiku ir apstiprinājums tam, ka NATO durvis paliek atvērtas tiem, kas atbilst dalības nosacījumiem. Čehijas Republika ilgstoši ir atbalstījusi NATO paplašināšanos, galvenokārt veicinot NATO transformācijas un stabilizācijas potenciālu kandidātvalstīs. Neapšaubāmi, šo valstu grupā mēs iekļaujam Gruziju un Ukrainu. Tomēr mēs uzskatām, ka panākumi iekšzemes reformās un vispārējā sagatavotība ir galvenie kritēriji, lai tās sasniegtu progresu eiroatlantiskajā integrācijā.
Jau NATO samitā Bukarestē 2008. gadā tika apstiprināts, ka Gruzija, ja tā izpildīs visus nepieciešamos nosacījumus, nākotnē kļūs par alianses dalībvalsti. Gruzija daudzos punktos joprojām ir vislabāk sagatavotais kandidāts dalībai NATO, un tā ir ļoti svarīgs dalībnieks alianses misijās un aktivitātēs. Čehijas Republika pieder pie to valstu grupas, kuras ilgstoši ir atbalstījušas Gruzijas tālāku padziļinātu integrāciju NATO, tostarp atbalstot Dalības rīcības plānu (MAP).
Mēs ļoti novērtējam to, ka Ukraina turpina partnerību un padziļina sadarbību ar NATO. Čehija atbalsta kandidātvalsts statusa atzīšanu Ukrainai. Tomēr neizbēgams nosacījums dalībai ir militāri tehniskās sagatavotības sasniegšana, kura izpilde joprojām ir Ukrainas puses uzdevums. Tāpēc mēs turpināsim atbalstīt Ukrainas reformu centienus ar dažādiem NATO finansējuma instrumentiem un palīdzēsim Ukrainai, piemēram, loģistikā un standartizācijā.
Tomēr, ja kāds jautā, kad Gruzija vai Ukraina pievienosies NATO, tad pareizā atbilde ir: «Kad tās būs gatavas un kad NATO dalībvalstis tam piekritīs» - un šie jautājumi pašlaik nav iekļauti darba kārtībā.
- Kāda ir Čehijas nostāja attiecībā uz iespējamo Brexit scenāriju? Vai piekritīsiet atsākt sarunas ar jauno Lielbritānijas premjerministru, lai pārskatītu Brexit noteikumus?
- Pagājušā gada novembrī mēs vienojāmies par izstāšanās līguma tekstu. Kopš tā laika mūsu prioritāte bija ratificēt šo nolīgumu, kas ir rūpīgi līdzsvarots un vislabākais iespējamais abām pusēm. Šā iemesla dēļ, lai ļautu ratificēt izstāšanās nolīgumu, Eiropadome vienojās pagarināt izstāšanās termiņu līdz 2019. gada 31. oktobrim.
Čehijas Republika pilnībā atbalsta skaidru, stingru un labi zināmu ES nostāju, kas tiks atbalstīta nākamajā periodā, kad Lielbritānijas valdībai būs jauns premjerministrs. Izstāšanās līgums nevar tikt atvērts, bet mēs vēlamies saskaņā ar jau panākto nostāju un principiem pārskatīt politisko deklarāciju par turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.
- Kāda ir Čehijas nostāja attiecībā uz ES migrācijas politiku? Vai Eiropai ir jāuzņem visi Āfrikas ekonomiskie migranti, kas darba meklējumos vēlas pārcelties uz ES?
- Migrācija ir joma, kurā ES ir jābūt vienotai un, pamatojoties uz vienprātību, jārīkojas kopā, lai atrastu kopīgos Eiropas risinājumus. Tas būs nākamās Komisijas galvenais uzdevums. Mēs uzsveram, ka ES ir vajadzīga efektīva un elastīga migrācijas un patvēruma sistēma, kas ļaus mums palīdzēt tiem, kam tā vajadzīga, vienlaikus aizsargājot mūsu robežas, cīnoties pret kontrabandistiem, novēršot nelegālo migrāciju un nostiprinot atgriešanas politiku.
Čehijas Republikas prioritāte ir ES līmenī meklēt risinājumus un palīdzību migrantu izcelsmes valstīs, lai viņiem nebūtu iemesla sākt dzīvībai bīstamu braucienu ar neskaidriem rezultātiem, bet būtu labāki dzīves apstākļi savās valstīs.
Efektīva sadarbība ar trešajām valstīm ir panākumu priekšnoteikums. Tādēļ mēs atbalstām partnerības stiprināšanu ar Āfriku, vienlaikus uzsverot nepieciešamību turpināt ES aktīvo iesaistīšanos citos reģionos attiecībā uz visiem migrācijas maršrutiem. Tas, protams, prasīs atbilstošus resursus nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā.
Katrai valstij ir patstāvīgi jāpieņem lēmums par savu nostāju jaunuzņemamo migrantu jautājumā (attiecībā uz demogrāfiju, darba tirgus vajadzībām, vietējām kopienām, iespējām, integrācijas perspektīvām utt.). Eiropa spēj pilnībā un veiksmīgi integrēt tikai noteiktu skaitu cilvēku, un politiķiem tas ir jāpatur prātā.
- Polijas laikraksts Rzeczpospolita publicēja ziņu, ka Višegradas grupa (Polija, Ungārija, Čehija un Slovākija) neatbalsta Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites kandidatūru Eiropadomes prezidenta amatam. Kāda ir Čehijas nostāja, izvēloties, kurus Austrumeiropas pārstāvjus atbalstīt ES augstākā līmeņa vadībā?
- Pirmkārt, es gribētu teikt, ka Čehijas Republika atbalsta viedokli, ka Eiropadomei jāpieņem lēmums, lai visi svarīgākie amati tiktu aizpildīti vienlaikus. Protams, mums ir svarīga pārstāvība augstākajās ES iestādēs, un mēs meklējam visas iespējas, lai atbalstītu Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātus. Čehijas Republika ir gatava atbalstīt arī citu valstu kandidātus, ja tie ir piemēroti amatiem. Mēs neatbalstām Spitzenkandidaten principu [par vadītāju, pirms to ievēlēt, vienojas šaura grupa]. Mēs uzskatām, ka tas ir viens no Eiropas Komisijas politizācijas un institucionālās nelīdzsvarotības cēloņiem. Višegradas grupas valstīm šobrīd nav kopēju kandidātu augstākajiem amatiem, kā arī mēs nevēlamies komentēt konkrētus uzvārdus. Tomēr, lai saglabātu ES vienotību, ir jāievēro arī ģeogrāfiskā līdzsvara princips.
- Pēdējās Latvijas un Čehijas prezidentu savstarpējās vizītes notika 2010. gadā. Kad varētu notikt Latvijas un Čehijas līderu tikšanas visaugstākajā līmenī?
- Čehija un Latvija ir ļoti tuvas viena otrai, un mēs noteikti esam ieinteresēti tikties ar Latvijas partneriem dažādos līmeņos, tostarp visaugstākajā līmenī. Es uzskatu, ka gan mana pašreizējā vizīte, gan nesenās jūsu jaunā prezidenta vēlēšanas un viņa inaugurācija būs labs impulss savstarpējo attiecību turpmākai attīstībai.
- Kā jūs vērtējat Latvijas un Čehijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, īpaši Čehijas Republikas 71. mehanizētā bataljona mīnmetēju vienības misiju Latvijā Latvijas un NATO sadarbības ietvaros?
- Kā jūs zināt, piecdesmit pieci Čehijas karavīri atrodas NATO bataljonā Ādažos un būs tur līdz 2020. gada vidum. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, mēs esam vislielākais NATO daudznacionālās kaujas grupas dalībnieks. Kas attiecas uz Baltijas reģionu, šeit kopumā atrodas 95 mūsu karavīri. Līdztekus mūsu misijai Latvijā mūsu karavīri atrodas arī Ruklā (Lietuvā), un mūsu JAS-39 Gripen piloti no šī gada rudens atkal aizsargās Baltijas gaisa telpu, veicot patruļlidojumus.
NATO daudznacionālā kaujas grupa ir aktīvs alianses kolektīvās aizsardzības elements, un tas ir militārs līdzeklis, lai atturētu Krieviju no spēka lietošanas pret mūsu sabiedrotajiem. Sabiedroto iesaistīšanās NATO daudznacionālajā kaujas grupā pasvītro vienu no galvenajiem NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas mērķiem. Tā ir arī svarīga transatlantisko saišu, sabiedroto solidaritātes un NATO sadarbības spēju izpausme. Tādējādi Čehijas Republika palīdz īstenot kopīgo sabiedroto atbildi, reaģējot uz agresīvo Krievijas rīcību pret kaimiņiem un atbalstot pasākumus, kurus no NATO gaida Baltijas dalībvalstīs.
Šādi mēs apliecinām, cik nozīmīga Čehijas Republikai ir Baltijas jūras reģiona drošība. Tajā pašā laikā tas ļauj mums sagatavoties iespējamām kopīgajām operācijām ar sabiedroto spēkiem starptautiskā vidē un ļauj mums sarežģītos apstākļos pārbaudīt mūsu tehniku un aprīkojumu. Piemēram, Čehijas TATRA kravas automašīnas ļoti labi pierādīja, ka ir vērtīgas darbam vietējā apvidū. - Latviešu valodas aģentūra sniedz finansiālu un metodisku atbalstu latviešu valodas apmācības programmām divās Čehijas augstskolās - Kārļa universitātē Prāgā un Masarika universitātē Brno. Kādu atbalstu Čehija sniedz tiem, kas vēlas apgūt čehu valodu Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļā?
- Čehijas Republika ar vēstniecību Rīgā cieši sadarbojas ar Bohēmistikas un polonistikas centru Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Krievu studiju un slāvu studiju nodaļā. Tā ir iesaistījusies šajā sadarbībā kopš 2001. gada, kad centrs tika izveidots, pateicoties Čehijas un Polijas finansiālajam atbalstam. Pašlaik mūsu vēstniecība Rīgā palīdz centram iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, jaunākās mācību grāmatas un mācību līdzekļus čehu valodas mācīšanai, kā arī modernu čehu literatūru. Čehu valodas studenti un viņu profesori vienmēr tiek aicināti uz mūsu vēstniecības organizētajiem kultūras un zinātniskajiem pasākumiem. Jaunajiem latviešu tulkotājiem ir iespēja piedalīties ikgadējā čehu konkursā tulkošanas iesācējiem par Susannas Rotas balvu.
- Pēdējā laikā Latvijā izdoti daudzi čehu autoru darbi, Jana Ņemeca Gaismas vēsture, Lukāša Vaculīka Jūrascūciņas, Miloša Kratohvīla Burvestībnieki u.c. Kuras no latviešu autoru grāmatām visvairāk ir ieinteresējušas Čehijas lasītājus pēdējā laikā?
- Piemēram, es varu pieminēt Sandras Kalnietes grāmatu par viņas ģimenes traģisko stāstu Staļina laikmetā (Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos), kas radīja lielu interesi čehu lasītāju vidū. Latvija un latviešu - čehu attiecības kļūst zināmas no Štolla vai Šveca grāmatām [Luboša Šveca monogrāfija Perestroika, Baltijas republikas un Čehoslovākija, 1988-1991, Pavela Štolla monogrāfija Latviešu kultūra un brāļu draudze. 17.-20. gadsimta latviešu kultūras tradīciju čehiskie konteksti].
Runājot par kultūru, es vēlos pieminēt vēl vienu svarīgu sadarbību - kopš 1996. gada Bauskas pilī strādā Čehijas restauratoru un arhitekta komanda, palīdzot atjaunot šo nozīmīgo renesanses kultūras pieminekli tā sākotnējā formā un vienlaikus daloties savās zināšanās un pieredzē ar Latvijas restauratoriem.
Visbeidzot atļaujiet man uzaicināt Neatkarīgās lasītājus uz izstādi Čehijas pilis Rīgas sirdī, kas šobrīd notiek Rīgas centrā [Līvu laukumā], vai vēl labāk - aicinu laikraksta lasītājus apciemot Čehiju.
