Kļūst zināms, kāpēc SAB Gobzemam nedeva pielaidi valsts noslēpumam

 
©F64

Atsakot valsts noslēpuma pielaidi Saeimas deputātam Aldim Gobzemam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norādījis uz deputāta negodīgumu un iespējamo noziegumu, liecina deputāta publiskotais SAB lēmums.

Gobzems nesen ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pārsūdzēja SAB lēmumu nepiešķirt deputātam pielaidi valsts noslēpumam, taču aģentūra LETA noskaidroja, ka ģenerālprokurora lēmums ir negatīvs. Likums paredz, ka deputāts Kalnmeiera lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska aģentūrai LETA teica, ka pārbaude ir pabeigta un par pieņemto lēmumu rakstveidā paziņots iesniedzējam. Majevska plašāku komentāru nesniedza.

LETA jau vairākkārt rakstījusi, ka SAB nekad oficiāli publiski neatklāj precīzus iemeslus, kāpēc personām pielaide tiek atteikta. Tikmēr pats deputāts sociālajā tīklā "Facebook" ievietotajā video demonstrējis SAB un Kalnmeiera lēmumus.

Gobzema demonstrētajā SAB atzinumā norādīts, ka pielaide valsts noslēpumam viņam cita starp nav piešķirta saistībā ar to, ka viņš sociālajos medijos izplatījis personīgu informāciju, kas saistīta ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) un viņa ģimenes locekļu veiktajiem finansiālajiem darījumiem, tādējādi pārkāpjot Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

Politiķa demonstrētajā dokumentā redzams, ka SAB savu lēmumu pamatojis arī ar to, ka Gobzems ir izpaudis neizpaužamu informāciju par kādu civillietu. Tāpat dokumentā salasāms, ka, SAB ieskatā, Gobzema iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā ir saskatāms, ka viņa izdevumi neatbilst ienākumiem un birojs nav saņēmis atbilstošus paskaidrojumus par to.

"Apstākļi kopumā norāda uz tādām Gobzema rakstura īpašībām kā negodīgums un tieksmi gan privātajā gan profesionālajā darbībā izvirzītus mērķus sasniegt, pielietojot tai skaitā prettiesiskas metodes, tas ir, apzināti noslēpjot, viltojot vai sagrozot faktus dokumentos, kas liek apšaubīt viņa uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu," teikts SAB lēmumā.

Lēmumā arī norādīts, ka Gobzema darbībās, publicējot informāciju par premjera ģimenes darījumiem, iespējams, ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 298.pantā. Šis pants paredz atbildību par apzināti nepatiesu ziņojumu. Krimināllikums par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu paredz cietumsodu līdz trīs mēnešiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Aģentūrai LETA gan patlaban nav izdevies noskaidrot, vai SAB ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs ar ierosinājumu izvērtēt Gobzema darbības atbilstoši Krimināllikumam. SAB ir drošības dienests, kuram nav tiesību izmeklēt kriminālprocesus.