Deputātiem vēlas liegt kompensācijas un balsojot atturēties

 
©Oksana DŽADANA, F64 Photo Agency

Jauno konservatīvo partiju pārstāvošās Jutas Strīķes vadītā Saeimas Juridiskā komisija apsver iespēju intensīvi strādāt arī Saeimas sesiju starplaikā. Viens no iemesliem – darbs pie grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas cita starpā paredz arī deputātu kompensāciju likvidēšanu. Paredzams, ka par šo konservatīvo priekšlikumu Saeimā būs īpaši asas debates, taču iesniegtajos priekšlikumos šis nav vienīgais strīdīgais jautājums, kas mudinās deputātus izteikties no Saeimas tribīnes.

Saskaņā ar spēkā esošo Saeimas Kārtības ruļļa redakciju deputāti var saņemt kompensāciju par transporta izmantošanu vai dzīvokļa īri galvaspilsētā. Atkarībā no attāluma, kas politiķim jāmēro no dzīvesvietas līdz Saeimas namam, tas kompensācijās var saņemt līdz pat 800 eiro.

Konservatīvie uzskata, ka kompensāciju izmaksa deputātus, tos salīdzinot ar citiem valsts institūcijās strādājošajiem, nepamatoti nostāda privileģētā stāvoklī. Konservatīvie uzskata, ka kompensāciju atcelšana labotu šo situāciju, vairotu sabiedrības uzticēšanos likumdevēja varai. Savs ieguvums būtu arī Saeimas budžetam, jo, piemēram, aprīlī no tā deputātiem izmaksāti 20,9 tūkstoši eiro.

Ar šādu priekšlikumu konservatīvie sit arī pa savu biedru kabatām - pieci no 16 deputātu lielās konservatīvo frakcijas izmanto likuma sniegtās privilēģijas. Piemēram, Andris Kazinovskis aprīlī kompensācijās saņēmis 711 eiro, bet Uldis Budriķis 400 eiro.

Ņemot vērā, ka priekšlikums iesniegts visas frakcijas vārdā, var pieņemt, ka partija apspriedusies un ir vienota pozīcijā par kompensāciju atcelšanu, taču citu partiju vidū tādas vienprātības nav.

Tā liepājnieks Valērijs Agešins (Saskaņa), kurš aprīlī kompensācijās saņēmis 720 eiro, uzskata, ka kompensāciju atcelšanai nav pamata, jo daudziem deputātiem, lai pildītu vēlētāju uzticētos pienākumus, jātērē savi līdzekļi gan transportam, gan mājokļa īrei Rīgā. Viņaprāt, atceļot kompensācijas no reģioniem ievēlētajiem deputātiem, tiem deputātiem, kas dzīvo tuvāk Rīgai vai pašā galvaspilsētā, par tādu pašu summu būtu jāsamazina algas.

Arī pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems, kurš kompensācijām līdzīgi pārējiem 33 Saeimas deputātiem pieteicies nav, uzskata, ka pilnīga kompensāciju atcelšana nav pamatota.

Plašākas debates, grozot Saeimas Kārtības rulli, noteikti izraisīs arī kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša lietas radītā iniciatīva. Proti, konservatīvajiem nav saprotams, kāpēc kriminālvajāšanai izdotam deputātam liegts strādāt Saeimā, ja lietu izmeklēšana nereti velkas gadiem ilgi, bet tas tautas priekšstāvim liedz pildīt vēlētāju gribu. Tādēļ no likuma iecerēts strīpot šo normu, nosakot, ka prokuratūra ar motivētu lēmumu var pieprasīt Saeimai liegt attiecīgajam Saeimas loceklim piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi.

Naudas faktors pamanāms arī šo topošo grozījumu kontekstā. Pašlaik kriminālvajāšanai izdots deputāts ir tiesīgs saņemt atalgojumu 50% apmērā no darba algas, bet, ja krimināllieta tiek izbeigta vai viņu attaisno tiesa, nesaņemto algas daļu viņš saņem kompensācijā.

Ļaujot kriminālvajāšanai izdotam deputātam turpināt darbu, konservatīvie rosina saglabāt 50% atalgojuma slieksni, bet liegt algu tikai par to laiku, kuru deputāts pavadījis apcietinājumā, kas piemērots kā drošības līdzeklis.

Citās domās ir Zaļo un zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze, kurš uzskata, ka kriminālvajāšanai izdotam deputātam vispār nav jāmaksā alga, kuru kompensācijas formā deputāts varētu saņemt vien tad, ja ticis attaisnots.

«Uzskatu, ka nav pieļaujams, ka gadījumos, kad deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai un tam ir aizliegts piedalīties Saeimas un komisiju sēdēs, tiek izmaksāta mēnešalga 50% apmērā, faktiski neveicot darba pienākumus,» pauž politiķis. Jāpiebilst, ka viņa priekšlikumam ir jēga vien tad, ja tiek saglabāta esošā kārtība un kriminālvajāšanai izdots deputāts joprojām nebūs tiesīgs piedalīties Saeimas darbā.

Neveiksmei, visticamāk, lemti priekšlikumi no Saeimas Kārtības ruļļa dzēst normu, kas deputātiem balsojumā ļauj atturēties. Priekšlikumu, kurš Saeimas namā izskanējis daudzkārt, iesnieguši kādreizējie draugi un cīņu biedri - KPV LV dibinātājs Artuss Kaimiņš un A. Gobzems.

«Šobrīd deputāts Saeimas sēdē var balsot par, pret vai atturas. Balsu sadalījumā atturas balsojums tiek pieskaitīts balojumam pret. Šāda kārtība maldina sabiedrību par deputāta patieso nostāju pret balsojamo priekšlikumu. Līdz ar to nepieciešams dzēst iespēju balsojumā atturēties. Ja deputāts dažādu iemeslu dēļ nevēlas paust skaidru nostāju par vai pret attiecīgo priekšlikumu, viņam ir iespēja nepiedalīties balsošanā, tādējādi neietekmējot balsu sadalījumu,» uzskata A. Kaimiņš, kuram diez vai par sava priekšlikuma lietderību izdosies pārliecināt Saeimas vairākumu.