Koalīcijas partijām atšķirīgas pozīcijas par AP rosināto Dzīvesbiedru likumu

Koalīcijas partiju viedokļi par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) rosināto Dzīvesbiedru likumu atšķiras.

Kā šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Dzīvesbiedru likuma virzība iepriekš paredzēta koalīcijas partiju sadarbības līgumā, dodot iespēju AP to virzīt kā atsevišķu likumprojektu.

"JV programmā arī bija atbalsts šādai virzībai. Prognozēju, ka kolēģi Saeimā varētu to atbalstīt," pieļāva premjers.

Valdības vadītājs gan uzsvēra, ka svarīgas būs šāda likumprojekta detaļas, taču, viņaprāt, ir svarīgi pasargāt cilvēkus, kuri dzīvo kopā, bet dažādu iemeslu dēļ nav laulājušies.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) skaidroja, ka partija neredz nepieciešamību mainīt uzskatus par ģimenes tiesību jautājumiem.

Apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava pauda, ka politiskā spēka pozīcija jautājumā par partnerattiecību regulējumu ir skaidra un partija rīkosies atbilstoši Satversmē noteiktajam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka esošā koalīcija izveidota, apvienojot vairāku ideoloģisku uzskatu politiskos spēkus, savukārt partiju sadarbības līgumā jautājums par Dzīvesbiedru likumu nav paredzēts kā tāds, kurā jāievēro koalīcijas disciplīna.

"Mēs savus priekšlikumus iesniedzam un turpināsim iesniegt. Tie atbilst mūsu vērtībām, mūsu ideoloģiskajai pārliecībai. Domāju, ka tas nekādā veidā negatīvi neietekmē sadarbību valdībā," pauda politiķis.

Savukārt partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs uzsvēra, ka partneriem ir tiesības virzīt šo jautājumu, savukārt "KPV LV" par šo jautājumu balsos "kā viens". "Tas laiks ir pagājis, kad "KPV LV" frakcija bija medījums, ko cilvēki gribēja sadalīt," vērtēja politiķis, uzsverot, ka balsotu pret šādu likumprojektu.

Kā ziņots, AP izskatīšanai Saeimā šonedēļ virzīs Dzīvesbiedru likumu, kam vajadzētu kalpot nelaulātu pāru jeb divu pieaugušu fizisku personu aizsardzībai.

Kā aģentūrai LETA sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts, partijas piedāvātais Dzīvesbiedru likums būšot "likums ikvienam". "Mēs sniedzam papildus instrumentu, lai sniegtu drošību divām fiziskām personām, kuras dzīvo kopā," gaidāmā likumprojekta būtību iezīmēja politiķis.

Pavļuts uzsvēra, ka jaunais likums "neaizvietos un nekāda gadījumā neapdraudēs laulības institūtu". Tas sniegs papildus drošību arī tām ģimenēm, kuru attiecību pamatā ir rūpes vienam par otru un kopēja saimniekošana, tajā skaitā kopā dzīvojošiem senioriem, norādīja politiķis.

AP līdzpriekšsēdētājs apgalvoja, ka vairāk nekā 60% Latvijas iedzīvotāju atbalstot attiecību regulējumu, ko atspoguļos topošais Dzīvesbiedru likums. Politiķis norādīja, ka nevajadzētu pieļaut jautājuma skatīšanu tikai no kādas vienas prizmas, kamēr tas skar visas sabiedrības vajadzības un intereses.

Kā ziņots, Tieslietu ministrija (TM), atbildot tiesībsargam Jurim Jansonam par viņa rekomendācijām valstij paredzēt vienotu juridisku sistēmu dažādu ģimenes formu atzīšanai, iepriekš norādīja, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savu gribu un uzskatus, bet jārēķinās, ka individuālās gribas izpausmes ne vienmēr tiks atbalstītas ar konkrētās valsts tiesību aktos pastāvīgi noteikto regulējumu.

Vēstulē norādīts, ka vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām atbilstoši Latvijas tiesību aktos noteiktajam ir tiesības nodibināt ģimenes attiecības, noslēdzot laulību. Ja valsts tiesiskais ietvars neparedz citu savienību kā vien laulības nodibināšanu, jo Latvijā nav un nekad nav bijis citu partnerattiecību reģistrācijas formu, tad personas gribai nav noteicošs raksturs, pauda TM.

Iepriekš 12.Saeimā tika skatīts nosacīti līdzīgs risinājums. Parlaments nemainīja parlamenta Juridiskās komisijas iepriekš pieņemto lēmumu noraidīt priekšlikumu, kas paredzēja ieviest jaunu civiltiesisko institūtu - partnerību.